"Sākumā pat neiedomājāmies, ka sabiedrības atsaucība būs tik liela," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta projekta koordinatore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone,
"Struktūru [tīmekļa vietnei] mēģinājām izveidot gana vienkāršu, lai varam uzrunāt, lai ir skaidrs, ka šeit var atrast informāciju par personībām, par organizācijām, kurās sievietes bija iesaistījušās tajā laikā."
Lai būtu vēl interesantāk, datubāzē izceltas arī nodarbes, atzīmē pētniece: "Kopsavilkumā var redzēt, cik daudz un kuras ir populārākās." Uzvarētājpozīcijā ir skolotājas profesija, un tas ir likumsakarīgi, jo līdz brīdim, kad nodibināja Latvijas Universitāti, vienīgais par ko sieviete Latvijā varēja kļūt, ir skolotāja, viņa paskaidro. Krietni mazskaitlīgāks ir to sieviešu pulks, kuras ir, piemēram, juristes. Te lieku reizi jāatgādina, ka datubāzē apkopo ziņas par laika periodu no 19. gadsimta otrās puses līdz Otrajam pasaules karam.
Līdzās personu, stāstu, organizāciju un nodarbju sadaļām tīmekļa vietnē uzmeklējama arī sadaļa "kartes".
"Karte droši vien kādā brīdi vēl izaugs un papildināsies ar vēl funkcijām. Šobrīd tā vairāk ir, lai pavērotu, no kurām vietām nāk šīs sievietes. Tur var paskatīties, kur viņas ir dzimušas, kur strādājušas, dzīvojušas, ceļojušas," piebilst literatūrzinātniece, kuras pētniecisko interesi, starp citu, saista sieviešu autobiogrāfiskā rakstība aktīvisma kontekstā.
Atgriežoties pie sarunas par sabiedrības līdzdalību, Eglāja-Kristsone piemin akciju "Iepazīstini ar savu (vec)vecmāmiņu": "Pārsvarā visas, kas atsaucās bija sievietes. Varbūt dzimtas stāstu glabātājas lielākais procents varētu būt sievietes, kaut zinu arī ļoti daudz vīriešu, kuri ar dzimtu pētniecību nodarbojas. Tātad –
mēs saņēmām teju pie 30 stāstiem ar fotogrāfijām, dzimtas liecībām. Puse šobrīd jau ir vietnē. Tur ir lieliski stāsti, piemēram, par pirmo sporta lidotāju.
Tas mums iedod to, ko mums pašām [pētniecēm] būtu daudz ilgāk jāmeklē. Šeit ir pienesums ar dzimtas sajūtu, ar stāstiem par vecmāmiņu vai vecvecmāmiņu, kā mēs viņu atceramies."
Datubāzes pilnveidošanai punkts netiks likts. Šis esot tikai pats sākums. Kas attiecas uz pētniecībai izraudzīto laika nogriezni (no 1870. gada līdz 1940. gadam) – tas tuvākajos gados paliek nemainīgs. Bet, ja ir stāsti (un tādi jau ir iesūtīti), kas attiecas uz nākamo periodu pēc Otrā pasaules kara, ar tiem noteikti var dalīties, uzsver projekta koordinatore. Projekta gaitai, aktualitātēm var sekot līdzi arī "Facebook" lapā "Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870-1940".
