Tas nozīmē, ka apgabaltiesa ir pieņēmusi pilnīgi pretēju lēmumu, pasakot, ka pirmās instances spriedums tomēr nav tiesisks un pamatots.
Pēc būtības visa SIA "Rīgas koncertzāle" prasība pret LZA šobrīd ir noraidīta.
Pilns spriedums būs pieejams 29.novembrī, tad arī taps zināmi visi argumenti, kāpēc Latgales apgabaltiesa pieņēmusi lēmumu, kas ir pilnīgi pretējs pirmās instances lēmumam.
Starp "Rīgas koncertzāli" un LZA noritējušas jau vairākas tiesvedības.
Konflikts aizsācās 2015.gada jūlijā, kad LZA lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli "Rīga", to pamatojot ar telpu nomas un siltumenerģijas parādiem. Pretējs viedoklis šajā jautājumā bija koncertzāles vadītājam Jurim Milleram, kurš norādīja, ka, uzsākot remontdarbus LZA telpās, viens no priekšnosacījumiem līdzekļu ieguldīšanai bija tas, ka akadēmija apņēmās pakāpeniski kompensēt ieguldījumus, samazinot nomas maksu. Brīdī, kad tai bija jāsāk pildīt savas saistības – akadēmija atteikusies tās pildīt, apgalvo Juris Millers, kas vērsies tiesā pret LZA.
Šī gada 3.maijā Rēzeknes tiesa Balvos noraidīja “Rīgas koncertzāles” prasījumus daļā par LZA faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Tiesa arī neuzlika pienākumu LZA nekavējoties sniegt atbildes pēc būtības uz “Rīgas koncertzāles” vēstulēm, kā to bija lūgusi prasītāja. Šajā daļā Rēzeknes tiesas spriedums nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.
Tāpat Rēzeknes tiesa daļēji apmierināja koncertzāles prasību pret LZA, uzliekot par pienākumu akadēmijai ierasties “Rīgas koncertzālei” iznomātajās telpās un konstatēt SIA veiktos uzlabojumus un to faktisko vērtību. Šajā sev nelabvēlīgajā daļā LZA Rēzeknes tiesas spriedumu pārsūdzēja.
