Jau šovasar netīri brūnganā ēkas fasāde atgūs vēsturisko – gaiši pelēko krāsu, un nākotnē plānota arī visas ēkas rekonstrukcija. Bet februāra sākumā atsāksies pērn lielu interesi izraisījušās ekskursijas pa čekas pagrabiem, ko saglabās vēsturiskajā veidolā.
Vēlas kliedēt Stūra mājas drūmo auru
„Kad ierodas kādā mājā, parasti saka: „Laipni lūgti!” „Laipni lūgti Stūra mājā” laikam būtu ļoti divdomīgi teikt, bet „Laipni lūgti Tetera namā” teikt var pilnīgi droši, jo ēkai ir 102 gadi un Teters ir [sākotnējā] īpašnieka uzvārds,” ar šādiem vārdiem pērnruden ekskursantus sagaidīja viens no Stūra mājas gidiem Pauls Rēvelis. Atjaunot Tetera nama nosaukumu tagad rosina arī ēkas apsaimniekotāji.
„Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) vadītājs Mārtiņš Tols rāda biezas mapes no nesen pabeigtās ēkas arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, kas pavērusi ceļu konkrētākiem plāniem par mājas tālāko apsaimniekošanu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs mainīt Stūra mājas drūmo tēlu. „Mēs jau paši to auru kultivējam. Sabiedrība kultivē.
Tāpēc mēs gribam aiziet projām no Stūra mājas un kļūt par Tetera namu. Tas, ko plānojam šogad izdarīt, ir renovēt fasādi un jumtu, lai nams iegūtu citu vizuālo izskatu, kļūtu pievilcīgāks. Lai tīri vizuāli, ejot garām pa ielu, cilvēki vairs nesajūt to drūmumu,” par tuvākajiem plāniem stāsta VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Ēkas fasādei plānots atdot sākotnējo gaiši pelēko krāsu, un kopā ar jumta atjaunošanu tas izmaksās apmēram pusmiljonu eiro no VNĪ līdzekļiem. Tols atzīst, ka valsts iestādes joprojām neizrāda interesi apdzīvot savulaik čekas okupēto namu.
„Piedāvājumi izskan nopietni, bet atbildes ir tādas, kas liek domāt, ka piedāvājumi būtu izteikti kā joks,” reakciju uz piedāvājumu nomāt namu Stabu un Brīvības ielas stūrī raksturo VNĪ vadītājs. Viņaprāt, lai audzētu ēkas pievilcību, nams būtu jārestaurē pilnībā, pat ja konkrēta nomnieka tam pagaidām nav.
„Ēka šobrīd vienalga ir tik bēdīgā stāvoklī, ka tādā izskatā mēs tai diez vai atradīsim kādu interesentu. Mans viedoklis – mums ir jāiet uz ēkas atjaunošanu. Vienkārši tas ir jādara, paralēli strādājot pie nomnieku meklēšanas. Ja mēs neko nedarīsim un gaidīsim beidzot kādu interesentu, es baidos, ka mēs varam arī neko nesagaidīt,” secina Tols.
Tikmēr interesentu netrūkst čekas pagrabu apskatei. Pērn „Rīga 2014” ietvaros tos apmeklēja vairāk nekā 27 000 cilvēku, biļetes bija izpirktas mēnesi uz priekšu. Lielā mērā pateicoties tieši sabiedrības spiedienam, valdība piešķīra naudu ekspozīcijas pagarināšanai.
Izstādes ekspozīcija kļūs plašāka
Kopš Stūra mājas slēgšanas pērnruden nama pirmajā stāvā un pagrabos ierīkota apkure, papildu labierīcības – „iztikas minimums”, lai ekskursantus pa kādreizējiem čekas pagrabiem varētu vadāt visu gadu. Par to rūpēsies Okupācijas muzejs, kas pašlaik strādā pie izstādes papildināšanas.
Piemēram, ekskursijas maršruts tagad vedīs arī gar kādreizējo šautuvi, gan 1940.gados sodīto vācu ģenerāļu kamerām. Par pērn apmeklētāju saziedoto naudu izveidota arī Stūra mājas 360 grādu virtuālā tūre tiem, kuri nevarēs apmeklēt ekskursiju klātienē. Tā drīzumā būs skatāma Okupācijas muzeja un Latvijas Institūta mājaslapā.
„Tagad ir palikuši praktiskie darbi – viens ir tas, ko mēs darām tur uz vietas, proti, izstādes papildinājums, un otrs ir tas, ko mēs darām ar mūsu gidiem. Jo gidi atkal ir jāsasauc. Mēs no jauna viņus apmācīsim par jaunām lietām, izstaigāsim jauno ekskursiju maršrutu, lai viss būtu gatavs, kad cilvēki nāks,” par tālākajiem darbiem stāsta Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda.
Muzejā cer, ka par spīti teju četru mēnešu pārrāvumam vairums pērn apmācīto gidu atgriezīsies. Ekskursijas varētu atsākties februārī, taču Strazda uzsver – tā nebūs pastāvīga izstāde, jo tika veidota vienai vasarai. To varētu pagarināt līdz diviem gadiem. Strazda cer, ka tas būs pietiekams laiks, lai tiktu skaidrībā par Stūra mājas tālāku izmantošanu un pastāvīgas muzeja filiāles izveidi.
„Es domāju, ka pēc diviem gadiem mēs kā sabiedrība būsim daudz zinošāki un bagātāki ar idejām, ko tajā mājā likt iekšā,” norāda Strazda. „Tas, protams, ir pagājušā gada un šīs izstādes nopelns. Domāju, ka mēs šo laiku lietosim lietderīgi, rādot to, kas pašlaik ir.
Skatoties un dzīvojot tajā mājā, tās idejas arī rodas. No tukšas, pamestas un vientulīgas mājas, kas izraisa bailes, tās idejas neradās,” saka Okupācijas muzeja pārstāve.
Kultūras ministrija iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka Stūra māja jāsaglabā kā kultūras un vēsturiskais piemineklis, un ēkas pirmajā stāvā un pagrabos jābūt pastāvīgai, publiski pieejamai ekspozīcijai. Kā to turpinās, kad Okupācijas muzeja veidotā izstāde pēc diviem gadiem beigsies, gan skaidrības pagaidām nav.
