ĪSUMĀ:
- Privātās kultūrtelpas cīnās par izdzīvošanu, pašlaik Kultūras ministrijai nav ziņu, ka elektronerģijas krīzes rezultātā kāda atrodas uz bankrota sliekšņa.
- Vidēji kultūras iestādēm izdevies energoresursu patēriņu samazināt par 20%.
- Rekordisti taupīšanā ar 30% samazinājumu ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas vienīgā no lielajām kultūras iestādēm ierobežoja klātienes pakalpojumu pieejamību.
- Rundāles pils joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai mainīt gāzes apkures sistēmu.
- Bažas par kultūras iestāžu gāzes un elektrības rēķiniem rudenī bija lielākas nekā paši rēķini.
- Kultūrtelpas glābj publika, atsevišķās kultūras iestādēs apmeklējums atgriezies pirmspandēmijas līmenī.
- Socioloģe Anda Laķe norāda, ka jaunākie kultūras patēriņa pētījumi apliecina, ka kultūras pasākumus aktīvi joprojām apmeklē niecīga sabiedrības daļa.
Mūzikas nams "Daile" vairs neplāno slēgt durvis
Mūzikas namam "Daile", tāpat kā citām privātām kultūrtelpām, kovida dīkstāve bija smags pārbaudījums, kam bez atelpas sekoja nākamais – elektroenerģijas krīze. Mūzikas nama direktore Anda Zadovska neslēpj, ka jau vasarā tika pārdots mākslinieku pārvadāšanai vajadzīgais busiņš, lai nomaksātu komunālos pakalpojumus: "Teikšu atklāti, kā ir, šajā gadījumā, uzsākot desmito sezonu, man tiešām likās, ka, iespējams, būs jāsaka – mums bija 10 skaisti gadi."
Tagad mūzikas nama vadītāja par padošanos vairs nedomā un par spīti tam, ka neizdevās saņemt vienreiz gadā pieejamo kultūrkapitāla fonda atbalstu komunālo pakalpojumu segšanai, turpina cīnīties. Tiesa, 100 gadus vecajā namā siltuma un elektrības taupīšanas pasākumi, pēc Andas Zadovskas teiktā, ir gandrīz bezcerīgi: "Ar "Rīgas siltumu" piesildīt šo telpu nevar. Mēs māksliniekus saldēt negribam, mums tur sildītājs pūš, kurš nodedzina – tikko izrēķināju – 50 eiro pa vienu nakti, bet nav jau variantu. Mums kaut kā jātiek galā, un es domāju, ka mēs tiksim. Mēs arī ļoti ekonomiski strādājam. Trijatā patiesībā tiekam galā ar visiem šiem pasākumiem, katru vakaru ap 400 skatītāju atnāk."
No maksātnespējas paglābjas arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kultūras ministrijai nav informācijas, ka no privātajām vai nevalstiskā sektora kultūrtelpām kāda atrastos uz bankrota robežas. Arī valsts lielākajās kultūras iestādēs visi sākuši elpot mierīgāk. Nacionālajam mākslas muzejam, kurš par augustā patērēto elektroenerģiju ierasto 35 tūkstošu eiro vietā saņēma rēķinu par 120 tūkstošiem, gada bilance tomēr nebūšot ar mīnusa zīmi.
Muzeja direktore Māra Lāce stāsta, ka Nacionālo dārgumu glabātuvi no maksātnespējas izglābis gan valsts piešķirtais papildu finansējums, gan pašu taupība, izslēdzot muzeja nakts apgaismojumu un regulējot siltuma apgādi: "Mēs nedrīkstam izjaukt to mikroklimatu, kas tiek nodrošināts šeit, mūsu galvenajā ēkā Valdemāra ielā un Mākslas muzejā "Rīgas birža". To mēs nedrīkstam izjaukt, bet mēs diezgan rūpīgi pastrādājām ar mikroklimata nodrošināšanas veidiem, parametriem un paeksperimentējām, un jāsaka, kā ir, dažos mēnešos mēs dabūjām apmēram 20% ietaupījumu no elektroenerģijas patēriņa."
Latvijas Nacionālā bibliotēka samazina energoresursu patēriņu par 30%
Rekordisti taupīšanā ir Latvijas Nacionālā bibliotēka. LNB Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris neslēpj, ka daudz eksperimentēts ar datora vadīto sistēmu mitruma, temperatūras un ventilācijas nodrošināšanai, lai 44 tūkstošus kvadrātmetru plašajā ēkā samazinātu enerģijas patēriņu par 30%: "Ja normatīvs nosaka, ka telpās jāuztur 19 grādi, tad vienu brīdi bija drusku zemāk. Bija sajūta, ka darbinieki sāk klepot, un tad mēs pieregulējam to sistēmu tā, lai būtu optimāli, bet, tā kā šī bija nebijusi situācija, tad mums nācās līdz tam optimālajam variantam nonākt."
Lai gan Nacionālajā bibliotēkā elektroenerģijas ietaupījums ir iespaidīgs, rēķinu summa vienalga bija dubultojusies. Viens no lielākajiem elektrības patērētājiem bibliotēkā ir ventilācijas sistēma. Jo mazāk cilvēku, jo retāk tā jāslēdz, tāpēc Nacionālā bibliotēka taupības dēļ kļuva par vienīgo lielo kultūras iestādi, kura savus pakalpojumus klātienē sniedz vairs tikai četras dienas, nevis sešas, kā agrāk. LNB Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare atzīst, ka bibliotēkai rudenī citas izejas nav bijis: "Šobrīd ir tā, – mēs sakām, ka mēs neesam slēgti šīs divas dienas, bet mēs strādājam attālināti, un tur jāsaka paldies pandēmijai, kura mums iemācīja, kā to darīt. Mums ir uzlaboti attālinātie pakalpojumi un arī darbinieki, kuri var paņemt savu darbu uz mājām, ātri varēja sagrupēties un izdarīt."
Taupības pasākumi skar arī augstskolas un to bibliotēkas, un studentiem mazinās iespējas tikt pie zinātniskās literatūras. To izprot arī Nacionālā bibliotēka un sola gada sākumā vēlreiz pārskatīt, vai nav iespējams atkal palielināt dienu skaitu darbam klātienē.
Rundāles pils vēl domā – mainīt apkures sistēmu vai ne
Strauji pieaugot energoresursu cenām, vislielākās bažas bija par Rundāles pili. Izcilais baroka un rokoko arhitektūras piemineklis tiek apkurināts ar gāzi. Katlumāja Rundāles pils muzeja 12 000 kvadrātmetru lielā kompleksa apsildei rekonstruēta 2016. gadā. Tobrīd secināts, ka gāze ir gan ērtākais, gan arī finansiāli izdevīgākais risinājums kompleksa apsildei. Rudens panika lika domāt par jaunu risinājumu: "Šoka moments bija lielākoties tāpēc, ka tad, kad nāca apkures sezona, tad īsti neviens nevarēja pateikt, vai būs garantēta gāzes padeve, vispār garantēts gāzes apjoms iestādēm, kas nav ne uzņēmumi, ne privātpersonas. Mēs esam valsts iestāde, mēs patērējam diezgan daudz gāzes, bet nekur nebija garantijas, ka mums šis nepieciešamais apjoms kā tāds tiks nodrošināts, ne tik daudz kā pati samaksa par gāzi. Līdz ar to mēs sākām skatīties, kādi varētu būt ātrie alternatīvie risinājumi," stāsta Rundāles muzeja pils direktore Laura Lūse.
Pašlaik kā viena no alternatīvām tiek izvērtēta granulu apkures sistēma. Cik reāla ir sistēmas pārbūve, lai tā atmaksātos, kur glabāt granulas, – šie un citi jautājumi, kas skar ekonomisko pamatojumu, pašlaik tiek vērtēti. Laura Lūse apliecina, ka vienlaikus pils turpina taupīt, cik vien iespējams, šī gada novembrī samazinot gāzes patēriņu par 5000 kilovatstundām attiecībā pret pērno novembri: "Esam samazinājuši darbiniekiem pusdienas laiku par pusstundu, lai administratīvie darbinieki varētu veikt darbu pusstundu ātrāk un līdz ar to tā vakara pusstunda, kad būtu jādedzina elektrība kabinetos, tiek samazināta." Pilī ir arī vēsāks nekā citās ziemās.
No valsts pietiek ar septiņreiz mazāku palīdzību, nekā prognozēts
Rudenī Kultūras ministrija rēķināja, ka kultūrtelpām rēķinu nomaksai vajadzēs papildu 3 miljonus eiro, jo to izmaksas pieauga no 2,5 līdz 10 reizēm salīdzinājumā ar periodu pirms gada. Decembra sākumā valdība piešķīra septiņas reizes mazāku summu – 415 171 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš atzīst, ka realitāte tomēr izrādījās mazāk "briesmīga" par gaidīto: "Droši vien jāpiemin latviešu tautas teiciens, ka bailēm lielas acis. No sākuma liekas, ka būs trakāk, nekā patiesībā ir. Rudens sākuma prognozes, tarifi, kas tika solīti, par kuriem tika runāts, bija briesmīgāki droši vien, nekā tie beigās izrādījās. Un, protams, arī valsts pieņemtie atbalsta mehānismi par to, ka tiek kompensēta daļa no elektroenerģijas izdevumiem, iestādēm palīdzēja."
Tiesa, ne visas kultūrtelpas saņēma visu vajadzīgo finansējumu energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai.
Valsts teātriem un koncertorganizācijām tika pārskaitīta tikai puse no pieprasītās summas.
Kultūras iestādes glābj arī publikas pieplūdums
Kultūras iestāžu vadītāji atzīst, ka no draudošās maksātnespējas viņus izglābusi ne tikai valdība, bet arī sabiedrības alkas pēc kultūras. Daudzās kultūrtelpās apmeklējums atgriezies gandrīz pirmspandēmijas līmenī un ienākumi no pārdotajām ieejas biļetes kļuvuši par lielu atbalstu maksājumu kārtošanā.
Mūzikas nama "Daile" direktore Anda Zadovska neslēpj, ka skatītāju ir daudz vairāk, nekā viņa prognozējusi: "Arī pirms pandēmijas bija 90% vidējais apmeklējums. Un tagad? Uz decembra koncertiem mums ir 100% apmeklējums. Skatītāji ir ļoti atsaucīgi un noilgojušies, man liekas, pēc kaut kādiem skaistiem jauniem notikumiem kultūras telpā."
Par apmeklētāju pieplūdumu priecājas arī LNMM direktore Māra Lāce: "Mēs esam ļoti gandarīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā par to, ka mums ir izdevies atgriezt pirmskrīzes, pirmskovida laika apmeklējumu. Mūsu skatītājs mums ir uzticīgs, viņš nāk un zāles ir pilnas, īpaši brīvdienās."
To pašu atzīst arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Ieva Gundare: "Būtībā arī ļoti priecājamies, kas esam atgriezušies pirmspandēmijas apmeklētāju skaita ziņā. Ja mums dienā vidēji bija 1000 apmeklētāju, tagad ir pāri par 700, kas ir ļoti tuvu."
Arī Rundāles pilī audzis apmeklētāju skaits, bet pirmspandēmijas 275 tūkstošus vēl nav izdevies sasniegt. Muzeja direktore Laura Lūse stāsta, ka pilī ievērojami mainījusies apmeklētāju proporcija – vislielākais apmeklētāju skaits pretēji ierastajam pašlaik ir vietējie tūristi: "Interesanti, ka, skatoties uz nākamo gadu, parādās pirmās grupas no Tālajiem Austrumiem, kas, piemēram, šogad un pagājušogad pilnībā izpalika, bet izskatās, ka nākamajā gadā atgriezīsies arī Tālo Austrumu apmeklētāji."
Kultūrpatēriņa pētījums neatklāj, ka kultūrtelpas piesaistījušas jaunu apmeklētāju
Lai gan publika vairs nebaidās rezervēt biļetes uz teātru izrādēm un koncertiem, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe norāda, ka pandēmijas un energoresursu krīzes iespaidā retākie kultūras patērētāji tomēr varētu būt zaudēti. Nākamnedēļ tiks publiskoti jaunākie kultūras patēriņa pētījuma dati. Apkopojot rudenī veikto aptauju datus, iezīmējas, ka klātienē kultūru aktīvi bauda tikai daļa no tā jau salīdzinoši mazās 10 līdz 15 procentu sabiedrības daļas, kam kultūras baudīšana līdz šim bija nozīmīga dzīves sastāvdaļa. "Palielinājies iedzīvotāju skaits, kas izvēlas tā saucamo "dīvāna" kultūras baudīšanu, proti, bauda kultūru tiešsaistē, bauda digitālajā vidē, un šeit atkal varbūt ir tāds pozitīvs rādītājs, ka digitālā kultūras piedāvājuma patēriņš ir savukārt strauji audzis," pētījuma secinājumus iezīmē Anda Laķe.
Tā kā klātienes apmeklētāju skaits daudzviet tomēr ir sarucis, pieaug konkurence starp kultūras radītājiem, lai būtībā cīnītos par vieniem un tiem pašiem apmeklētājiem.
Anda Laķe prognozē, ka izdzīvos tie, kuri ar spilgtākiem pasākumiem un pamanāmākām to reklāmām spēs piesaistīt apmeklētājus. Visgrūtāk būs nevalstiskajam sektoram, kuriem pieejamo finanšu resursu ir nesalīdzināmi mazāk un tie ir nestabili: "Tagad vēl ļoti daudzas organizācijas nav atguvušās no iepriekšējās krīzes, kad jau nāk nākošā krīze, kad atkal organizācijām nākas pārskatīt budžetus un domāt par to, vai tā vispār spēj pastāvēt kā institūcija vai kā nodibinājums, nemaz nerunājot par to, vai ir iespējams ieguldīt attīstībā, proti, piesaistīt jaunus māksliniekus un domāt jaunus, interesantus kultūras un mākslas notikumus."
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš atzīst, ka kopumā situācija ar kultūras patēriņu ir stabilizējusies, bet uzelpot vēl nevar: "Protams, mēs raugāmies diezgan bažīgi uz to, kā tas izskatīsies šoziem kontekstā ar cilvēku patēriņa paradumiem un kopumā pieejamajiem brīvajiem naudas līdzekļiem."
Pagaidām nav zināms, cik smags būs nākamais gads kultūras iestādēm. Taču mācība gūta. Lai noturētos uz ūdens, nepietiek ar spuldzīšu nomaiņu. Rundāles pils muzejs no šīs nedēļas nogales līdz janvāra sākumam apmeklētāju piesaistīšanai rīkos gaismas un skaņu uzvedumu. "Tas viss ir savstarpēji saistīts. Nevar neko iegūt, ja tikai taupa," uzskata Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
