Viens no muižas atjaunotājiem Juris Zviedrāns ar muižas ēkas cienīga izmēra atslēgu slēdz vaļā ēkas durvis. Te par katru stūrīti, tikko atjaunotu sienu vai durvīm ir savs stāsts. Juris Zviedrāns ir savulaik strādājis arhitektoniskās izpētes grupā, un viņam ir bijusi iespēja apgūt zināšanas ārvalstīs, kas tagad ļauj ar dziļāku izpratni ieguldīt savu artavu Latvijas piļu un muižu saglabāšanā. Zviedrāns stāsta, ka materiāli, kas tiek izmantoti muižas atjaunošanā, atceļojuši no dažādām vietām, arī no Rīgas pils:
„Pēdējais pievedums no Rīgas pils, tie ir logi no prezidenta kancelejas daļas. Tur bija nosacījums, ka jābūt vēsturiskiem stikliem un ļoti labā kvalitātē. Kā var būt 200 gadus veci stikli labā kvalitātē? Liela daļa no bojātajiem stikliem nonāca pie mums, mēs neskatījāmies uz bojājumiem un skrāpējumiem.”
Muižas ēka nav statiska un netiek izmantota tikai ekskursantiem vien, tur vieta atvēlēta restaurācijas un galdnieka darbnīcai, var ieraudzīt senas kalēju darinātas detaļas un naglas, Kurzemei raksturīgus māla podus, senas dekoratīvas puķu dobju apmales, kas pēc paraugiem top muižas kompleksa vajadzībām, taču
viss pirms daudziem gadiem sācies tikai ar vēlmi sakopt pašvaldībai piederošā kompleksa apkārtni.
‘’Kad mēs atbraucām, ēka bija vaļā ar izsistiem logiem, vietējie iedzīvotāji te nāca iegūt malku. Mājā bija palikusi tikai viena durvju vērtne, grīdas nebija, sienu vietām nebija, griesti cauri, lapas bija iekšā sapūstas – romantiski.” - Tagad šis Jura Zviedrāna stāstījums uzbur neticamu ainu, jo ēkas ieejas durvīm ir atslēga, mājai ir logi, kur uz palodzēm aug puķes. Caur gružiem, kā saka Kurzemē, varēja ieraudzīt vērtības.
''Vērtības redzēja arī tie cilvēki, kas iekļāva šo kompleksu un ēkas valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Tā, piemēram, šeit ir akmens plātņu grīda no 1734. gada. Es zinu tikai divas vietas Latvijā, kur tādas grīdas ir saglabājušās, turklāt tās ēkas ir jaunākas par šo,” saka Zviedrāns.
Uz šīs grīdas nolikts senatnīgs galds, uz kura sabirušie rudens ziedi un sārtās lapas veido dzīvu gleznu. Muiža ir vieta, kur iedvesmojas mākslas ļaudis un, protams, paši muižas atjaunotāji. Biedrība piesaista restaurācijas darbiem ne tikai meistarus, bet arī jauniešus:
„Viena meistare no Rīgas Celtniecības koledžas restaurēja durvis, kas ir retums, jo ierasts, ka puiši galdniecībā darbojas. Mēs ļaujam jauniešiem strādāt ar vērtīgiem galdniecības izstrādājumiem. Tās 18. gs. rokoko stila durvis no Liepājas, kas bija izmestas ārā, tādas ir vienīgas Latvijā.”
Biedrība „Tāšu muiža” – Juris Zviedrāns un Kristīne Veinberga kopā ar līdzīgi domājošiem turpina iesākto. Jura Zviedrāna vārdiem sakot, mēs veidojam izpratni par kultūras mantojuma saglabāšanu.
