Tartu atklāj Igaunijas Tautas muzeja jauno ēku

29.septembris ir liela diena kultūras ļaudīm Igaunijā. Tartu tiek atklāts Igaunijas Nacionālais muzejs, kas gan precīzāk būtu tulkojams kā Igaunijas Tautas muzejs, jo tā pamatfunkcija ir etnoloģija, proti, igauņu un citu somugru tautu kultūras un sakņu pētniecība. Muzejs tapis desmit gadu garumā un izmaksājis vairāk nekā 70 miljonus eiro.

Jau visu nedēļu līdzās pēdējiem iekārtošanas darbiem Igaunijas Tautas muzejā rit mēģinājumi piecas stundas garajai atklāšanas ceremonijai, ko ievadīs prezidents Tomass Henriks Ilvess un kurā piedalīsies Igaunijas pazīstamākie aktieri un dziedātāji.

Šovakar gaidāmās atklāšanas apgriezieni labi raksturo šī notikuma mērogu Igaunijas kultūras dzīvē. “Eesti Rahva Muuseum” jeb Igaunijas Tautas muzejs, ko gan angliski tulko kā “nacionālo muzeju”, ir lielākā un dārgākā kultūras būve atjaunotās Igaunijas vēsturē, ko mēroga ziņā varētu salīdzināt ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku.

Muzeja runasvīrs Kārels Tarands atklāj, ka Igaunijas Tautas muzeja jaunās ēkas stāsts ir ļoti simbolisks. Kolekcijas pamatus jau 19.gadsimta beigās lika igauņu etnogrāfs Jākobs Hurts, vācot liecības par izzūdošo igauņu zemniecības kultūru.

Muzeju atklāja 1909.gadā, un līdz padomju gadiem tas atradās Rādi muižā Tartu pievārtē. Karā muižu iznīcināja un vietā izveidoja padomju militāro lidlauku – slēgtu teritoriju, kas arī pēc armijas aiziešanas īsti nav spējusi atgriezties pilsētas apritē.

“Jau atmodas laikā 80.gadu beigās viena no pirmajām prasībām bija atjaunot Igaunijas Tautas muzeju. Tam bija spēcīga simboliska nozīme ne tikai Tartu, bet visai Igaunijai. Padomju laikos šī muzeja nozīmi nonivelēja līdz igauņu zemnieciskās pagātnes attēlošanai. Mums nebija kārtīgu telpu ne izstādēm, ne krājumam. Bijām izmētāti pa visu pilsētu – pa baznīcām un dažādām citām ēkām. Un tikai pateicoties darbinieku pašaizliedzīgajam darbam, mūsu kolekcijas ir tik labā kārtībā,” stāsta Kārels Tarands.

Pati muzeja ēka kā pelēks stikla milzis iegūlusies bijušā padomju lidlauka skrejceļa galā un to it kā simboliski turpina, izaugot no zemes kā skrejceļa turpinājums un slīpi tiecoties debesīs. Tās garums ir iespaidīgi trīssimt piecdesmit seši metri.

Autori – Parīzes arhitektu birojs DGT, kas par šo darbu jau saņēmuši Francijas arhitektūras balvas “Grand Prix” par labāko darbu ārzemēs.

Muzeja arhitektūra ietekmējusi arī to, kā veidots stāsts par igauņu ikdienas dzīvi, tradīcijām un kultūras attīstību no pirmajiem ieceļotājiem – roņu medniekiem – līdz pat “Skype” izgudrotājiem, stāsta Igaunijas Tautas muzeja pētniece Agnese Aljasa.

Tradicionālo hronoloģisko vēstījumu, kas garā līnijā stiepjas cauri visam muzejam, papildina tematiskas ekspozīcijas, piemēram, par epidēmijām, dārzniecību vai tualetes attīstību cauri gadsimtiem.

Otra ekspozīcijas daļa veltīta 18 citu somugru tautu, tostarp lībiešu, kultūras vēsturei. Kā līdz ar jauno ēku mainīsies muzeja loma sabiedrībā?

“Muzejam līdz ar jauno ēku tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Ja agrāk bijām vairāk uz kolekcijām balstīts muzejs, tad šobrīd tas kļuvis par sabiedrības estētiskās un analītiskās domāšanas daļu. Jaunā ēka piešķir muzejam arī jaunu kultūras centra funkciju – te ir tik daudz iespēju rādīt filmas, izrādes, rīkot koncertus, konferences... Mēs jau tagad jūtam milzīgu interesi, esam rezervēti krietnu laiku uz priekšu. Muzejs ir kļuvis par jaunu kultūras platformu pilsētā,” saka Agnese Aljasa.

Tādēļ pilsētā liek lielas cerības, ka jaunā muzeja ēka būs kā enkurs visa padomju armijas pamestā Rādi rajona attīstībā.

Pirmajā darbības gadā Igaunijas Tautas muzejs cer sagaidīt 200 tūkstošus viesu. Apmeklētājiem tas durvis vērs 1.oktobrī.

Vairāk par šo mūsu kaimiņzemes kultūrpolitikā svarīgo notikumu un to, kāpēc savas tautas sakņu pētniecība Igaunijā un Latvijā attīstījusies atšķirīgos ietvaros, Latvijas Radio stāstīs 30.septembra raidījumā “Īstenības izteiksme”.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti