Tajā skatāmas izstādes, notiek koncerti un darbojas arī neliels veikaliņš, kurā līdzās Latvijas zāļu tējām un kārumiem nopērkamas arī latviešu dizaina lietas. Kultūrtelpas saimniece – Tartu latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva – Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai atklāja, ka drīzumā te būs pieejams arī igauņu tik iecienītais latviešu saldējums.
Viņa arī pastāstīja, ka ideja veidot mūsdienu latviešu kultūras telpu izaugusi no nepieciešamības mainīt latviešu biedrības formātu, kas jauniem cilvēkiem šķitis pārāk smagnējs.
“Just Läti” igauņu valodā nozīmē “Tieši Latvija”, un, lai uzsvērtu Igaunijas un Latvijas kultūrvēsturiskās saites, uz bāra letes redzams gan Barons, gan Valdemārs, gan citi latviešu kultūras dižgari, kuru dzīve saistīta ar Tērbatas Universitāti.
Bet abu valstu mūsdienu kultūras mijiedarbības spožākais liecinieks ir par igauņu Veidenbaumu dēvētais dzejnieks un atdzejotājs Contra jeb Marguss Konula.
“Pēdējā laikā vispazīstamākais cilvēks, kurš daudz runā par kopējām kultūras attiecībām, ir Contra,” apliecināja Ilze Salnāja-Verva.
Savulaik, studējot Tērbatā, Krišjānis Valdemārs uz savas istabiņas durvīm bija uzrakstījis ”Latvietis”. Igauņiem patīk šis stāsts, tāpēc arī tapis īpašs dizaina krekls ar uzrakstu “latvietis” – vai igauņiem pielāgotā versijā – “igaunis”.
Līdzās tam iegādājami arī citi Latvijas dizaina paraugi un gardumi. Kultūrtelpā notiek izstādes, koncerti un literāri sarīkojumi. Tā ir vieta, kur satikties gan pašiem latviešiem, gan stāstīt par Latviju citiem.
“Mēs arī gribam popularizēt latviešu māksliniekus, un šobrīd mums ir vienas Tallinā dzīvojošas latviešu mākslinieces, latvietes Zanes Šumeiko darbu izstāde. Šeit mēs mainīsim izstādes, lai arī piedāvātu igauņiem ieskatu tajā, ko dara latviešu mākslinieki, un pirmām kārtām piedāvāt tos māksliniekus, kuriem ir saistība ar abām valstīm,” pastāstīja Salnāja-Verva.
“Biju izbrīnīts, kad Aparātu cehā atklāju Latvijas kultūras vēstniecību.
Tartu mainās un kļūst arvien daudznacionālāka, un, manuprāt, pirmajiem ārzemju viesiem Tartu būtu jābūt mūsu tuvākajiem kaimiņiem,”
neslēpa “Tartu 2024” galvenais projektu vadītājs Erni Kasks.
Latviešu kultūrtelpa ir daļa no radošo industriju centra “Aparātu cehs”, kas atrodas netālu no pilsētas centra un kurā izvietojušies restorāni, mākslas galerijas, dizaina veikaliņi, jaunuzņēmumi un mākslinieku darbnīcas. Tartu 2024. gadā cer kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un ''Aparātu cehs'' iecerēts kā viena no būtiskākajām pasākumu norises vietām.
“Esmu ļoti priecīgs par latviešu kultūrtelpu šeit, jo tā nes labumu visai mūsu kopienai. Pēdējā pusgada laikā šeit ir notikusi īsta latviešu invāzija un mūs ir apciemojuši vairāk žurnālistu nekā pirms tam piecu gadu laikā. Tas ir apsveicami, jo mums ir svarīgi viesi, un tos gaida ne tikai Tallinā vai Sāremā, bet arī šeit,” uzsvēra Kasks.
Kā pastāstīja “Just Läti” pasākumu rīkotāja Solveiga Kaļva, 14. jūnijā te viesošoties dziesminieks Kārlis Kazāks, vēlāk arī dziesminieks Lauris Valters, kurš plašākai publikai zināms kā grupas “Ēnas” līderis.
Bet jau piektdien Tartu mūsdienu latviešu kultūrtelpā varēs satikt literātes – māsas Agnesi un Madaru Rutkēvičas.
