Tapusi jauna mājaslapa un kolekcija sieviešu vēstures izpētei

Atzīmējot martu – sieviešu vēstures mēnesi – klajā nāk vairāku institūciju iniciatīva caur pētniecību, stāstiem, dokumentiem un dažādiem vizuālajiem materiāliem vēstīt par sieviešu lomu, darbību un klātesamību sabiedriskajos, politiskajos un kultūras procesos līdz Otrajam pasaules karam, informēja projekta pārstāvji.

Iniciatīvu 2021. gadā aizsāka Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts projektā "Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)". Lielu sabiedrības atsaucību pagājušajā gadā ieguva akcija "Iepazīstini ar savu (vec)vecmāmiņu!", kurā cilvēki tika aicināti iesniegt vizuālos materiālus, dokumentus, stāstus un atmiņas par nozīmīgām savu dzimtu pārstāvēm.

Iegūtie materiāli tika apkopoti un papildināti un no 8. marta visplašākajai sabiedrībai un interesentiem pieejami vietnē womage.lv, kas veltīta sieviešu ieguldījumam Latvijas kultūrā un sabiedrībā.

Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas sieviešu sapulce. 1. rindā no kreisās: 9. politiķe, sabiedriskā darbiniece Klāra Kalniņa, 10. dzejniece Aspazija. Ap 1920.–1930. gadu.

Šobrīd vietnē atrodami biogrāfiskie apraksti par vairāk nekā 400 sievietēm – sabiedriskajām un kultūras darbiniecēm, politiķēm, rakstniecēm, māksliniecēm, aktrisēm, skolotājām, ārstēm un citu profesiju pārstāvēm, kuru aktīvā darbība datējama ar laiku no 1870. līdz 1940. gadam. Vietne tiks regulāri papildināta un atjaunināta. Ikviens interesents aicināts līdzdarboties datubāzes izveidē, precizējot datus un iesniedzot fotogrāfijas un stāstus par sev nozīmīgām latviešu kultūras darbiniecēm.

Jautājumiem un papildinājumiem aicina rakstīt uz e-pastu [email protected]

Sarkanā Krusta slimnīcas zobārsta kabinets. Zobārste Vāvere (no kreisās) aprūpē pacientu Sarkanā Krusta slimnīcas zobārsta kabinetā. Ap 1923.–1928. gadu.

Sieviešu vēstures izpētes iniciatīvai pievienojies Kinofotofonodokumentu arhīvs un Latvijas Valsts vēstures arhīvs, vietnē "Redzi, dzirdi Latviju" atverot jaunu tematisko kolekciju "Sieviete Latvijai".

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva 1. fondā glabājas ievērojams skaits kultūras, izglītības, medicīnas darbinieču un citu profesiju pārstāvju portretu, kā arī fotogrāfijas, kas liecina par sieviešu iesaisti sabiedriskajā darbībā starpkaru periodā. Iespējams arī iepazīties ar vairākiem kino dokumentiem, kas to atspoguļo, piemēram, Daces Akmentiņas 70 gadu jubilejas svinības, kas norisinās Latvju sieviešu nacionālās līgas priekšnieces Bertas Pīpiņas vadībā, savukārt uzņēmuma "Rīgas audums" vadītājai Almai Hiršai uzņēmuma 10 gadu jubilejā pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni. Iespējams ieskatīties Kaucmindes mājturības skolas audzēkņu ikdienā vai Arnolda Cālīša foto un kino piederumu tirgotavas darbinieču pienākumos.

Latvijas Nacionālās operas baleta solistes izrādē. Kordebaleta dejotājas kādā no izrādēm Latvijas Nacionālajā operā. No kreisās: 3. Austra Strazdiņa.

Sieviešu darbību Latvijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē starpkaru periodā ataino daudzveidīgs Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kopums. Tajos fiksēta dažādu sieviešu sabiedrisko organizāciju darbība kultūras, sociālās palīdzības, veselības aizsardzības, izglītības u. c. jomās, kā arī sadarbība ar starptautiskajām sieviešu organizācijām.

Dažādo iniciatīvu mērķis ir veicināt līdzsvarotāku un iekļaujošāku Latvijas un latviešu vēstures naratīvu, sniedzot plašāku informatīvo un vizuālo pieeju sieviešu vēsturei.

1. Latvijas sieviešu kongresa, 1925. gada 26.–27. septembris, dienas kārtība.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt