Kā norādīja muzejā, ārkārtas situācija ieviesusi izmaiņas arī muzeja ikdienas dzīves ritējumā: daļa darbinieku strādā attālināti, atcelti plānotie pasākumi, traucēta pilnvērtīga izstāžu darbība.
“Ārkārtas stāvoklis būtībā sevī paredz neatliekamu rīcību, un tikai pēc tam varam izvērtēt tās pareizību. Ko nozīmē ārkārtas stāvoklis, un kādas ir tā izraisītās sekas šobrīd? Vai ierobežota iespēja brīvdienās iegādāties kādas konkrētas preces, vai, piemēram, kāda būtu situācija, ja būtu ierobežota iespēja piekļūt pirmās nepieciešamības precēm vispār?” skaidrojamos jautājumus minēja muzeja pārstāvji.
Izstāde “Ārkārtas stāvoklī…” tapusi, vienu no muzeja telpām pārveidojot par aptiekas, lazaretes un laboratorijas apvienojumu un aizpildot to ar vēsturiskiem priekšmetiem un artefaktiem, kas saistīti ar medicīnu un higiēnu. Līdz ārkārtas situācijas beigām muzejs to papildinās un meklēs atbildes uz tādiem jautājumiem, kā cilvēki aizgājušos laikos raduši iespēju nodrošināt personīgas higiēnas vajadzības un medicīnisko aprūpi apstākļos, kad nebija pieejama virkne tik pašsaprotamu lietu kā ziepes, dezinfekcijas līdzekļi.
Ekspozīcija kalpos kā sava veida laboratorija – darba telpa, kurā muzeja darbinieki veiks praktiskos pētījumus, kā pašiem pagatavot ziepes vai dezinfekcijas līdzekļus, daloties ar rezultātiem virtuālajā vidē. Izstāde pieejama arī klātienē.
Muzejā arī atzīmēja, ka izstāde “Ārkārtas stāvoklī…” tapusi ārpus plāna un savlaicīgas gatavošanās, tās veidošanā izlaisti vairāki būtiski elementi, kurus parasti ievēro, strādājot pie tematiskām izstādēm. “Pamatā ir rīcība ar mērķi piesaistīt un noturēt apmeklētāju uzmanību muzejam neierastā darba režīma apstākļos,” uzsvēra muzeja pārstāvji.
