Pirms divarpus gadiem Kultūras ministrija laida klajā video, kur uz vēsturiskā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma jumta un tā pagalmā Aristida Briāna ielā 13 Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Dizaina un mākslas vidusskolas mācībspēki stāstīja par jaunajām prototipēšanas darbnīcām.
“Tā ir reāla iespēja to ideju, kas sākotnēji bijusi gaisā, pēc tam galvā un pēc tam – 3D vizualizācijā un perfektā rasējumā, realizēt reālajā dzīvē. Dizaineri rada brīnišķīgas lietas, un ražotāji ražo, bet brīžam viņi viens par otru nezina. Šī būs tā platforma, kur varēs sakontaktēties, viens otru atrast un testēt šos prototipus,” darbnīcu būtību toreiz formulēja dizainere Santa Meikulāne.
Tobrīd likās, ka jaunās prototipēšanas darbnīcas būs gatavas jau līdz 2022. gada beigām. Taču neveicās sadarbība ar pirmajiem projektētājiem, un tagad termiņš pārcelts uz 2023. gada vasaru. Kādēļ studenti šīs darbnīcas gaida ar lielu nepacietību, stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Projektu un attīstības daļas vadītājs Jānis Gailītis, kurš pie šī projekta strādā jau piecus gadus: “Tā kā LMA atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklī, tad mums nav vietas ļoti specifiskām darbnīcām. Tāpēc ļoti skatāmies uz šo projektu Briāna ielā 13, jo tur būs īpaši tam aprīkotas darbnīcas, pielāgotas telpas ar pareizo ventilāciju, ugunsdrošības sistēmu un citām drošības sistēmām.”
Ieceru prototipus varēs radīt visās materiālu nozarēs no tekstila un metāla līdz kokam un kompozītmateriāliem. Tajās strādās gan Latvijas Mākslas akadēmijas, gan Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi, kuru ceļš tālāk nereti ved uz akadēmiju. Darbs notiks vairākos līmeņos – no iepazīšanās ar aprīkojumu un materiāliem, jaunāko un vecāko studentu kopstrādei līdz vecāko kursu studentu sadarbībai jau ar uzņēmējiem, pasūtītājiem.
Plašākas telpas un jaunākas tehnoloģijas ļaus apmierināt lielāku pieprasījumu pēc dizaina studijām Latvijā.
“Tas ir svarīgi, lai mēs varētu apmierināt pieprasījumu pēc studijām un pietuvoties Eiropas standartiem, tāpēc jaunajiem speciālistiem būs lielāka interese palikt studēt Latvijā, nevis pārcelties uz citām valstīm. Varēsim uzņemt arī vairāk sadarbības partneru “Erasmus” programmā. Ļoti labs piemērs ir tā pati pārbūvētā Tallinas Mākslas akadēmija, kas tagad mājo vecā rūpnīcā, un viņu darbnīcas. Var redzēt arī Liepājā, kur Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas jaunās telpas. Tas ir standarts, kas mākslas un dizaina izglītībā Eiropā jau ir plaši izplatīts,” norāda LMA pārstāvis.
Uz to, ka šī Eiropas nauda ļaus modernizēt mākslas studijas Latvijā, veidot starptautiskas studiju programmas un piesaistīt pasniedzējus no ārvalstīm, cer arī Kultūras ministrijā (KM), kas darbnīcu projektam piesaistījusi sešarpus miljonus eiro. Prototipēšanas darbnīcas ir viens no četriem projektiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmā ar mērķi iepūst jaunu dzīvību Rīgas apkaimēs.
“Šīs programmas finansējums nāk no Eiropas Savienības fondiem, un kopumā šī programma ir 80 miljoni eiro,” stāsta Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Zanda Saulīte.
Darbnīcas būs gandrīz blakus Tabakas fabrikai Miera ielā, kas pēc Jaunā Rīgas teātra atgriešanās vēsturiskajās telpās kļūs par Kultūras akadēmijas mājvietu un ir otrs no šiem lielajiem Eiropas projektiem. Pārējie divi ir Daugavas stadions, kur ieguldīta lauvas tiesa no programmas finansējuma, un Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju izgatavošanas darbnīcas Šķirotavas apkaimē.
“Tā ir tāda apkaime, kur blakus ir Pļavnieku dzīvojamais masīvs," par operas darbnīcu projektu saka Saulīte. "Kad sākām izstrādāt šo programmu, bija skepse, vai tiešām tur vajag attīstīt kultūras funkciju. Bet sarunās ar Rīgas domi bijām vienisprātis, ka Pļavnieku apkaimē, kur dzīvo nepilni 100 tūkstoši Rīgas iedzīvotāju, nav faktiski neviena kultūras enkura vai objekta. Šis darbnīcu projekts tika gatavots ar domu, ka šī infrastruktūra būtu lietojama ne tikai operas vajadzībām, bet tur vajadzētu notikt, piemēram, arī kādi izrāžu mēģinājumi, ko varētu skatīties arī tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Vai tur būtu atsevišķi pasākumi izglītībai, bērniem, lai parādītu, kā top šī scenogrāfija,” viņa ieskicē nākotnes vīziju.
Taču KM ir bažas, vai ieceres pagūs īstenot laikā. “Projekti sākās 2018. gadā, bet tas temps šobrīd ir bijis tāds, ka 2021. gadā esam pie būvniecības iepirkuma izsludināšanas.
No mūsu skatpunkta ir kritiski svarīgi, lai šie objekti 2021. gadā tiktu sākti būvēt.
Jo būvniecībai ar vienu sezonu diez vai pietiks, līdz ar to šeit ir laika riski,” atzīst Saulīte.
“Valsts nekustamie īpašumi” nupat izsludinājuši būvniecības iepirkumu gan prototipu darbnīcām Briāna ielā, gan operas darbnīcām un Tabakas fabrikas pārbūvei. VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits atzīst, ka iepirkumu process ir neprognozējams.
“Mūsu plāns būtu vasaras sākumā noslēgt līgumus un sākt būvniecības procesu. Tas ir iespējams, ja iepirkuma process sekmīgi īstenojas, teiksim, aprīlī. (..) Šogad mums ir jāsāk, jo termiņš ir 2023. gada vasara. Būvniecībai ir noteikts tehnoloģiskais process, un mākslīgi saīsināt termiņu nav iespējams. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, mums vēl ir mazas rezerves, tāpēc mēs pašlaik ļoti fokusējamies uz šo iepirkumu,” uzsver VNĪ pārstāvis.
Ja projektus līdz 2023. gada beigām neīstenos, daudzie miljoni būs jāatskaita Eiropas kasē un pabeigšanai jāmeklē nauda pašu kabatās.
Valsts naudas piešprici gan vajadzēs tāpat. Visiem trim VNĪ projektiem pašlaik iezīmēti 15 miljoni eiro, bet jau kļuvis skaidrs, ka ar to nepietiks.
“Projektu budžeti ir stiprināti jau labu laiku atpakaļ, un projektēšanas laikā tiek detalizētas vajadzības. Arī pašā būvniecības nozarē ar katru gadu izmaksas pieaug. Līdz ar to tādi riski pastāv,” paskaidro Ivanovskis-Pigits.
Pēc VNĪ aplēsēm trīs projektu pabeigšanai provizoriski vajadzēs vēl piecus miljonus eiro. Kultūras ministrija tos iesniegusi starp infrastruktūras projektiem, kuriem valdība šonedēļ ekonomikas stimulēšanai plāno sadalīt 200 miljonus eiro.
