Koč ari itymā pusē ļauds latgaliski runoj drupeit cytaiž, vys tik Ludzys gimnazejis školuotuoja Vanda Žulina, kurei kasdīnā ari školā latgaliskajam pīvierš vys vēļ vaira viereibys, zyna saceit, ka patīseibā navar eistyn runuot par taidu vīnu Ludzys ci Cyblys pusei rakstureigu izlūksni.
„Taišni Ludzys izlūksnis taidys nav, jo Ludza tai kai piļsāta – taipoš kai Reiga, kur ļauds saīt nu vysaidu vītu, apleicejūs pogostu.
Vysuvaira pieteituos ir Pyldys i Eversmuižys izlūksnis. Vysuvaira Pylda ir pieteita i pīraksteita. Bet dzeive ir dzeive, i izlūksnis ir dzeivys, tuos īt i mainuos, i navar tai nūviļkt rūbežu – nūvilkšu rūbežu kartē, puorsperšu sūli, es byušu vīnā izlūksnē, i sūli atpakaļ – ūtrā,” soka Vanda.
Pušmucovys bibliotekys, kura īsakuortuojuse vītejā tautys nomā, vadeituoja Ilga Bazileviča stuosta, ka vys vaira vītejūs cylvāku rauga pīvierst literaturai latgalīšu volūdā i ka par gūdu itom suprātkom sataisejuse eipašus latgalīšu literaturys stendus.
„Es īrūsynuoju sovim laseituojim skaiteit latgaliski, jo tys ir cīši interesanti, tī daudz informacejis var atrast. Jā, un tys vuords latgaliski ir na laseisim, bet skaiteisim.” I iz vaicuojumu, voi ļauds ari iņteresejās par latgaliskom gruomotom i skaita, jei atsoka vysā puorlīcynūši: „Munā bibliotekā skaita vysu tū, kū es īdūdu skaiteit! I juolosa vysaida literatura.
Cīši pateik žurnals „A12”, jo tī ir par sovim pazeistamim cylvākim. [..] Pi myusu ir populara ari Ilzis Spergys gruomota „Dzeiveiba”, ari gruomota „Aizlauztais spaits” par Fraņci Kempu. Pyrma Jaunuo goda izguojušais jaunais Annys Rancānis dzejis kruojums.
Dzeju lobpruot losom. Myusem ir mērdzinīte Emileja Kalvāne, i es juos dzeju cīši bīži koč kur izmontoju sovūs materialūs.” Vysod ar napacīteibu teik gaideits ari kasgadejais „Tāvu zemes kalendars”, jo tī ir daudzi kulturviesturis i literaturys materialu, i literarais žurnals „Olūts”, kur var īsapazeit ar daudzim jaunim, talanteigim literatim, kuri roksta latgaliski.”
Tai kai pyrmuos raidejuma „Kolnasāta” suprātkys nūteik Cyblys nūvoda Pušmucovā, navar napīminēt i pošys apdzeivuotuos vītys nūsaukuma izaceļšonu. Par tū te kleistūt vairuoki nūstuosti.
„Nūstuosts ir taids, ka nazkod, kod valns vēļ staiguļuojs pa zemi, jis ite darejs nadorbus, bet bazneica jau bejuse. Valns koč kur nūzadzs nu muižkunga mucu, rypynuoja jū iz kolnu koč kur iz Ludzys pusi, i gribēja jū tī nūglobuot, bet nalaimeigā kuortā jam pasleidēja kuoja i tei muca izsleidieja jam nu rūku, tei muca veļūtīs puorpleisa. Tīņuok īškā beja daudzi naudys i bazneicuoni guojuši nu dīvkolpojuma i redz, ka valns aizbāg, i jī suoc klīgt, ka „Pušu muca, pušu muca!”. Tai ari suocīs kai ba Pušmucovys nūsaukums. Cik te dalis patīseibys, sprīdit poši, bet kotrā ziņā, taids nūstuosts myusu pusē ir,” stuosta Pušmucovys folklorys ansambla vadeituoja i školuotuoja Ināra Dovgiallo.
Sovpus pensionare Leonīda zyna stuoteit cytu stuostu par Pušmucovys vuorda izacelšonu: „Kaidā nu krīvu volūdā daeimamūs viesturis olūtu asmu redziejuse, ka tī nabeja Pušmucova, bet gon Pušnicova, Pušnica. Varātu byut, ka nu tuo cēlīs.”
„Tys vuords „pušineica” agruok nūzeimiejs taida švakuo maizeite, kas capta na nu gryudu, bet palovu, taida pavysam spūsna, taida nabadzeiguo,”
kaidu pietejumu par vītejū vuordu nūzeimi atkluoj ari školuotuoja Elvīra Rimicāne.
Stuostūt par vītejuos apleicīnis zeimeiguokajom vītom, pušmucavītis izceļ ari vītejū, nu škaltu laukakmiņu pyrma vaira nikai 160 godu caltū katuoļu bazneicu, kam ļeidzekļus zīduojs vītejīs muižinīks Šadurskis.
„Vysinteresantuokais, ar kū mes, pušmucavīši, varim lepuotīs, ka itys ceļš, kas garum īt, Ludza–Kuorsova ir Katerinys trakts, pa kuru Katerina braukuse nu Krīvejis iz Latveju,” uzsver Elvīra.
Verūtīs iz myusu dīnom i dažaidom reformom, kas guojušys puori i vēļ tik īs puori nalelajam Cyblys nūvodam, vītejī ļauds ir mīreigi – dzeivuot ite, Latvejis austrumu pīrūbežā, naasūt švakuok kai cytvīt i vaļdeibys reformu jī vaira nasabeist.
„Zinit, mes vaira nasasatraucam, jo zinit kai ir – suokumā mes dūmuojom, nu kas tagad nūtiks, reforma, reforma.
Veramīs, īt tuos reformys, a nikas troks eistineibā nanūteik, mes turamīs kūpā. Škola ir, ansambli ir, teatris mums ir, dzīsmis ir, kultura mums ir. Vyss mums ir. I tagad iz reformom mes veramīs – reforma i reforma. Atīs ir redzēs, kū tī stresuot. Vajag prīcuotīs par tū, ka mes asam palykuši, izceļt tūs cylvākus, kas ir palykuši, na gaustīs. Nūturēt tūs, kas ir, i nasagaust par tim, kuri brauc, jo daži jau brauc atpakaļ.”
Saguojušī suprātku dalinīki nasliep, ka laukus i pīrūbežu vajadzātu vaira atbalsteit, bet, par pīmāru, Ināra Dovgiallo tur, ka niu planavuotuo teritorialuo reforma ir napamatuota: „Eistineibā izaver, ka tei nūvodu reforma ir cīši napamatuota, ka jī soka, ka ir mozī nūvodi, sadrumstaluoteiba i tai tuoļuok, tod ir ari lelī nūvodi, i daudzi pa vysu Latveju ir taidu lelū nūvodu, bet nav tuos atškireibys. Braucūt pa celim, mes naredzim, ka Rēzeknis nūvodā ir vaira uzjiemiejdarbeibys nikai Cyblys nūvodā. Vīnolga, voi mes asam Rēzeknis voi Cyblys nūvodā, vyss, kas skaituos ar kulturys tradicejom, vyss nūteik, problema jau ir tei, ka nav uzjiemiejdarbeibys. Tys ir golvonais, itū pasceit, lai tī cylvāki, kas otkol rauga myusu vaļsti ar itū sajaukt, ka byuteibā tī ir juodūmoj koč kas cyts. Cīši gudrai juoizdūmoj, kaba varātu tū uzjiemiejdarbeibu pa regionim atteisteit. Tod varātu otkol vysim jaukt pruotu, vysys adresis, dokumentaceju i tai tuoļuok. Tys nav normali, i tū mes sokam vysam Latvejai, ka mes itū saprūtam, lai saprūt ari myusu vaļsts veiri.”
Vīna nu suprātku temu, kas izraiseja vysa aktivuokū īsasaisteišonu, beja vītejuos volūdys sovpateibys. Vanda Žulina ir pietejuse vītejuos izlūksnis:
„Kotrā pusē ir sovi vuordi, kurus mes lītojam. Par pīmāru, Ludzā nikod nasaceja „mudruok”, sacieja „dreižuok”.
Fonetiskā i izrunys ziņā par leluokū atškireibu myusu pusis izlūksnem teik uzskateita tei darbeibys vuorda tagadne, kas beidzas ar meikstū „–ļu”. Kū doru – skrīnļu, dzīdļu, guļļu, maudaiļūs... Šūbreid jau tuos volūdys ir tai sasajaukušys, jo mes kotrys asam nu sovys pusis. Viesturiski kotrā dzeraunē, pat pareizuok byutu saceit – kotrā muižā – ļauds runuoja drupeit sovaižuok, jo beja tei nūškierteiba. Šūbreid nav nikaidys nūškierteibys i mes piļneigi saplyustam. Tūmār ari literaruos volūdys ītekme napuortraukti īt īškā, bet tys ir gluži dabeigi.
Myusem bīži puormat, ka myusem ir daudzi krīviskūs vuordu. Tei poša „škola”, kuru vysu laiku puormat, ari zynuotnīki ir pīruodejuši, ka tys nav nikaids barbarismys i saceit „škola” ir normali, pat beja taids izdavums „Latgolys Škola”.”
Ituos pusis runā ir vēļ daži vuordi ci izteicīni, kas mozuok dzierdami cytur: „Mežu grīž, molku grīž, pareizi tok byutu „zāģē” (zuodžej). Ar itū mes sevi vysod nūdūdam, ka „īsam grīstu”. Mes grīžam – tai kai maizi, tai ari mežu.”
Vanda, kasdīnā struodojūt školā, ir piļneigi puorlīcynuota, ka nūvodu vuiceiba ir cīši nūdereiga, pi tuo, ni tikai Latgolā, bet sevkurā Latvejis regionā:
„Tū navajadzātu uzsvērt, ka nūvodu vuiceiba ir dūmuota tikai latgalīšim, maņ ir piļneiga puorlīceiba, ka vysur byutu juobyut nūvodu vuiceibai, ari, par pīmāru Jelgovā, jis ari par tū Zemgali itymā globalizacejis laikmetā nikuo daudzi vaira nazyna. A myusem caur nūvodu vuiceibu ari tū latgaliskū varātu īvuiceit.”
