Maja vydā raidejuma „Kolnasāta” komanda devēs iz Dīnvydlatgolu, kur kolna golā, drupeit vaira nikai divi simti metru viers jiurys leimiņa muzejā „Andrupenes lauku sēta” sasāstu pi vīna golda ar vītejim īdzeivuotuojim i pasarunuotu. Daiņs Platacs, kurš na viņ voda vītejū tautys nomu, bet ari fotografej, muzicej i smīdynoj cytus, stuostūt anekdotus, pīmiņ, kaids bejs Ondrupinis pogosts nazkod.
„Ondrupinis pogosts beja pat vysleluokais pogosts Rēzeknis apriņčī. Tagad divi pogosti ir Rēzeknis nūvodā – Puša i Muokūņkolns, pat vīna miļzeiga daļa Rāznys azara sovulaik beja Ondrupinis pogostā. desmit tyukstūšys dzeivuotuoju, sešpadsmit školu, ruodīs.”
Vītejuo īdzeivuotuoja Ilga ite vēļ pībiļst, ka niu asūt palykuse tik vīna škola i tymā pošā vaira nav daudzi bārnu, ari īdzeivuotuoju skaits saleidzynūši ir cīši sarucs.
„Es desmit godu atpakaļ suoku struoduot pogostā, beja 2800 cylvāku, bet šudiņ knapi tyukstūša. Biedeigi drusku.”
Ilga: „Myusu pogostā ir 27 azari, varbyut na taišni myusu, bet rūbežojās ar 27 azarim, kas ir cīši daudz.”
Muzeja „Andrupenes lauku sēta” vadeituoja Skaidrīte Pauliņa stuosta, ka itys muzejs izvītuots iz pakolna, kas pasaceļ 211 metru viers jiurys leimiņa. Tyrpynoj Skaidreite.
„Mes asam vītā, kur nazkod nikuo nabeja, ite ir bejs mežs, kūki. Es tū napīmiņu, bet tī, kas nazkod guoja Ondrupinis školā, nūteikti pīmiņ, Daiņs saceja, ka ite bārni nazkod guojuši kūkūs kuopt... 1999. godā Ondrupinis pogosta padūme pījēme lāmumu, ka ceļs ite muzeju, i tod suokuos itys skaistais dorbs, ‘99. goda Pīterdīnā īlykom pamatus itai skaistajai muojai, ar dzīsmem i daņčim pametem kapsulu ar viestejumu nuokamajom paaudzem. Vīnā styurī ir tei kapsula, kura piec pīcdesmit godu juoiznam, tai ka vysi laipni aicynuoti, kod mes viļksim uorā...”
Skaidrīte stuosta, ka divejis nu āku ir viesturiskys i puorvastys iz iteini, sovpus puorejuos pīcys caltys nu jauna. Itys muzejs kas gods izjem ari daudzi turistu. Skaidrīte doluos sovūs nūvāruojumūs.
„Tagad jau tys taids turisma pīprasejums ir caur garšom i sajiutom saprast, kur tu esi. Mes asam kulinaruo montuojuma teiklā i deļ tuo myusem ir ari tys garšys ceļuojums, kod cylvāks atbrauc, mes dūdam izgaršuot Ondrupinis maizi, vītejūs sīrus i speku, i agurkus, vys koč kū...”
Kas tod ir Ondrupinis garša?
Jaunuo pūdneica Evija atkluoj, ka jai vysvaira nu vītejūs iedīņu pateik kuģeļs, kai ari kumeļa ūlys. Turpynoj Evija.
„Tei ir buļbu masa, kurā īškā ir īlikts drupeit bīzpīna, i tys ir izvuoreits. Pryncypā taids pats kai lītuvīšu cepelins, bet myusu baba sauca tuos par kumeļa ūlom. Drupeit prostuok ir čygana kļockys, bet tuos es vēļ naasu raudzejuse.”
Evija stuosta, ka piec Juoņa Pujata aprokstu nazkod Ondrupinis pusē ir bejuši 14 pūdnīki, niu itik daudzi nav, koč ari pādejūs godūs asūt vārojama augšupejūša tendeņce. Jau pora godu ari muzejā „Andrupenes lauku sēta” vīnā nu jaunūs āku īreikuots pūdnīku ceplis. Turpynoj Evija.
„Šūbreid muzejā teik kurynuots malnais ceplis, bet vyspuor pa itū pusi beja ari kruosainuo keramika. Nazkai īsapatyka myusem vaira tei malnuo. Šūbreid pūdnīki vaira vyrpoj, bet ir ari taidi, kas lypynoj. Tai ka dažaiduok, bet nu, mes šūbreid tai iz malnū.”
Koloritais pūdnīks Ilmārs Veceļs, kurš ir ari vīns nu „Pūdnīku skūlys” dybynuotuoju, sova omotā lobpruot doluos ari ar jaunuokū paaudzi i prīcojās par jūs īīšonu Latgolys keramikā. Turpynoj Ilmārs.
„Maņ prīca, ka storp myusem pasaruoda jaunys meitinis, nazparkū puikys iz itū pusi tai nasaver, jim gribīs dreiži i daudzi naudys peļneit. Varbyut ite otkol tī vacī instinkti struodoj, nazkod, senejūs laikūs veirīši nikod nabeja pūdnīki, tuos beja sīvītis, kurys tū dareja, un tagad varbyut tys nūsastuos vītuos.”
Runojūt par vaļdeibys planavuotū administrativi teritorialū reformu, Ilga iz tū verās pesimistiski i pīzeist, ka, jo leluoks nūvods, jo mozuok viereibys teik veļteits kotram cylvākam atseviški. Turpynoj Ilga:
„Myusem beja labi tai, ka beja Ondrupinis pogosts, nūvodā jau beja pavysam cyta dzeive... Kai ba pīvīnuos Kruoslovys nūvodam, mes vēļ eisti nazinim, bet jebkurā gadejumā mes byusem nūmale – voi Rēzeknis, voi Kruoslovys.”
Ari puorejī pi golda sādūši ļauds par gaidomū reformu nav sajiusmā. Ite gon vysi pīkreit, ka tim, kas draudzejuos ar internetu, byus vīgļuok nikai vacuokajai paaudzei. Tai pīzeist ari Evija.
„Jaunīšim, maņ redzīs, ir vīgļuok, jo jī ar internetu ir iz tu, tagad, sasaskuorūt ar vysaidim īsnīgumim, tu vari internetā aizpiļdeit, pasyuteit vysa kuo, atvad iz sātu, i tev iz tū piļsātu vyspuor navajag, ka ir internets, ka nav, nu tod izkuop ite kolnā. Pryncypā es par reformu nasasatraucu, saprūtams, ka ir skumi, ka otkol daleis, leimēs kluotu ci plēss nūstu. Tys tai, ruodīs, vysu laiku tei svaideišonuos, bet pryncypā jau Ondrupine ir, paliks i byus. Cylvāki paliks, es ceru, ka atsagrīzs ari vēļ i vēļ, jaunīši. Tikai iz papeira mainuos, cylvāki jau palīkt tī poši.”
