Teologs, valodnieks un zinātnieks Gothards Fridrihs Stenders loloja sapni par visas tautas apgaismību. 1787. gadā pirmoreiz latviešu valodā izdota ''Bildu abice'', kas joprojām ir viena no pieprasītākajām Vecā Stendera grāmatām.
„Viņa zināšanas, ko viņš ir devis latviešu tautai, tas vispār ir nenovērtējami. Un, lai gan daudz kas ir mainījies, tas fundaments ir palicis tieši tas pats, ko Stenders mums ir ielicis,” atzīst Sunākstes bibliotēkas bibliotekāre Ilga Lukstiņa.
Uzskatīdami, ka devums jaunā laikmeta nesējam līdz šim nav bijis pietiekošs, atzīmējot Vecā Stendera 300 jubileju, sunākstieši pagasta centrā atklāja piemiņas zīmi, kurā centrālo vietu ieņem grāmata, burti un gailis virs tiem.
Piemiņas zīmes autors mākslinieks Visvaldis Asaris norāda: „Svarīgākais ir tas, ko cilvēks atstāj aiz sevis. Uz viņa tik milzīgā darba paveiktām lietām patiesībā veidojās arī latviskās identitātes jautājums - rakstība, latīņu burti. Iespējams, ja Stenders nebūtu to darbu paveicis, mums būtu kirilicā jāraksta.”
Vecā Stendera pēdējā atdusas vieta kapu kalniņā ir netālu no Sunākstes baltās baznīcas, un šopavasar atklātā burtu taka, pēc šodienas administratīvā iedalījuma piederīga kaimiņu Viesītes novadam, bet jaunizveidotā piemiņas zīme Sunākstes pagasta centrā ir kā apliecinājums, ka Stenders joprojām tiek pieskaitīts savējo pulkam.