Kultūras ziņas

Konkursā "Hadrons 2020" uzvar grupa "Effekts"

Kultūras ziņas

Klajā nāk sērijas "Es esmu..." pirmais romāns

Suitu kultūrtelpas glabāšanā lūdz valsts iesaisti

Suitu kultūrtelpas saglabāšanā lūdz valsts iesaistīšanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Ar šo teicienu suiti raksturo to, kā, viņuprāt, valsts izturas pret suitu kultūrtelpu, kas nu jau vairāk nekā 10 gadus atrodas UNESCO pasaules neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā, kā arī Latvijas kultūras kanonā. Suitu kopienas pārstāvji uzskata, ka valsts rūpes par viņiem ir nepietiekamas. Tādēļ šopavasar ievēlēts neformāls Suitu parlaments. Tas turpmāk aizstāvēs suitu intereses un veidos dialogu ar valsts pārvaldi. Tostarp lemts iesniegt oficiālu vēstuli UNESCO un Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt suitu kultūrtelpas saglabāšanu pēdējo desmit gadu laikā.

Suiti ir neliela katoļu kopiena luterticīgajā Kurzemē ar savām tradīcijām un kultūrtelpu 400 kvadrātkilometru platībā. To veido Alsungas novads, kā arī Jūrkalnes pagasts Ventspils novadā un Gudenieku pagasts Kuldīgas novadā. Kopš 2009. gada suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO pasaules neatliekami glābjamo nemateriālo kultūras vērtību sarakstā. Lai aktīvāk iesaistītu kopienas pārstāvjus suitu kultūrtelpas uzturēšanā, 250 suitu identitātes karšu turētāji ievēlēja Suitu parlamentu ar 14 deputātiem, kas uzņēmies pārstāvēt kopienu. Un šodien suitu kopiena ceļ trauksmi par nepietiekamu valsts iesaistīsanos kultūrtelpas uzturēšanā.

“Reizē ar pieteikumu UNESCO 2009. gadā tika iesniegts, mūsuprāt, ļoti labs kultūrtelpas glābšanas plāns. Šis plāns bija ļoti labs, bet kaut kādā brīdī valsts pusē tika pieņemts lēmums, kad suiti varētu šo plānu īstenot vieni paši bez valsts iesaistes,” stāsta Suitu parlamenta priekšsēdētājs, uzņēmējs Grigorijs Rozentāls.

Galvenais priekšnoteikums suitu kultūrtelpas vērtību saglabāšanai ir pati suitu kopiena, kas pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ strauji samazinās.

Pēdējo desmit gadu laikā visos trīs pagastos kopumā devušies prom vai miruši 462 iedzīvotāji, kas ir gandrīz 17 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita.

Suitu kopienu arī satrauc administratīvi teritoriālās reformas iecerētās pārmaiņas, kas paredz likvidēt Alsungas pašvaldību. 

“Plānā bija svarīgs punkts veidot valsts atbalsta programmu suitu kultūrtelpai, bet arī ekonomika ir jāatbalsta.

Nepietiek ar to, ka tikai [domā par] kultūras pasākumiem, tautas tērpiem. Ar to ir daudz par maz, jo jaunā paaudze nepaliks Alsungā, nepaliks Gudeniekos, nepaliks Jūrkalnē kultūras pasākumu dēļ. Ir jābūt atbalstam uzņēmējdarbībai un jābūt ekonomiskai aktivitātei, un no tās būs atkarīgs, vai rīt mums būs suitu kultūrtelpa vai kaut kādā brīdī mēs viņu izstrīposim un aizmirsīsim,” uzsver Grigorijs Rozentāls.

Valsts budžeta mērķtiecīgi piešķirtais finansējums suitu kultūrtelpai šo desmit gadu laikā bijis vien 30 tūkstoši eiro. Uzskatot, ka valsts nav darījusi pietiekami,

Suitu parlaments suitu kopienas vārdā nolēmis iesniegt oficiālu vēstuli UNESCO un Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt suitu kultūrtelpas glabāšanas gaitu pēdējo desmit gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti