Suitu kopienas pārstāvis: Tieši ekonomiskā puse noteiks, vai suiti pastāvēs nākamajās paaudzēs

Skanot devīzei „Suiti bija, ir un būs!”, trešdien, 17.augustā parakstīts nodomu protokols par turpmāku sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā.

 

Šai dokumentā valsts, suitu apdzīvotās pašvaldības un pati suitu kopiena apņēmusies gādāt, lai neatliekamai glābšanai paredzētajā UNESCO sarakstā iekļauto suitu kultūras mantojumu saglabātu un attīstītu arī nākotnē.

Suitu kopienas pārstāvis Grigorijs Rozentāls norādīja, ka tradīciju saglabāšanai ir vajadzīgi palīgi. "Jebkurai mazai cilvēku grupai, kam ir sava identitāte, nav vienkārši pastāvēt šodienas pasaulē, un uz priekšu būs tikai vēl grūtāk," sacīja Rozentāls.

"Tāpēc bija doma, ka mums ir kaut kas jādara, lai mēs būtu droši, ka šī nav pēdējā suitu paaudze. Proti, būs vēl cilvēki nākotnē, kas sitīs sev pie krūts un teiks: „Es i’ suits!”. Tieši ekonomiskā puse nodrošinās, vai vēsturiskajā suitu novadā ir šie cilvēki vai nav (..)," pauda Rozentāls.

Suitu līderis noraida varbūtību, ka suitiem ir jācīnās par iekļaušsanu reprezentatīvajā sarakstā. "Mums te laiku pa laikam ir teikuši, ka varbūt jāiet uz [UNESCO] reprezentatīvo sarakstu, bet es domāju, ka nē. Suitu kopiena joprojām ir un droši vien vēl kādu laiku būs tajā statusā, ka mums ir jābūt glābjamo vērtību sarakstā. Jācenšas sevi glābt un atrast palīgus, kas mums palīdz sevi glābt. Jo man šķiet, ka Latvijai mēs esam svarīgi. Mēs esam krāsaini, esam savādāki. Man šķiet, ka mēs bagātinām šo valsti, sabiedrību un tās kultūru," norāda Rozentāls.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"'' valdes priekšsēdētāja Dace Martinova memoranda parakstīšanā uzsvēra, ka pēdējos gados suitu mantojuma kopšanai darīts daudz, tai skaitā izveidota suitu kultūras mācību stunda, suitu ābece, tapuši četri jauni suitu mūzikas ansambļi, veikti pētījumi un rīkotas nometnes.

Palīdzēt sola arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA). "Kultūras ministrijai ir padomā vairāki virzieni. Ir jāplāno pastāvīgs finansējums, strādājot pie ERAF apguves, esam rosinājuši noteikt finansējumā iezīmēšanu suitu kultūrtelp saglabāšanai (..) kultūrmantojuma saglabāšanai jākļūst pa arvienu no Kultūrkapitāla fonda prioritātēm," sacīja Melbārde.

Līdzīgi kā citviet Latvijā, jaunieši pabeiguši studijas galvaspilsētā, pie suitiem bieži neatgriežas. Vēsturiskajā teritorijā šobrīd dzīvo tikai ap 2000 īstenu suitu.

Rozentāls joko, ka suitiem viegli pētīt savus ciltsrakstus, jo viss atrodams vienas baznīcas vienā baznīcas grāmatā. Bet viņš arī bažījas, ka suitiem varētu aptrūkties kultūras turpinātāju. "Nodibināt vēl vienu folkloras kopu ir daudz vienkāršāk nekā nodrošināt, ka kopienā cilvēku skaits aug, ka bērnudārzos bērnu skaits aug, ka skolās bērnu skolās aug - šis ir visa ekonomiskais pamats," norāda Rozentāls.

Suitu kopiena apdzīvo 400 kvadrātkilometru plašu teritoriju starp Alsungu, Jūrkalni un Gudeniekiem.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti