Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atpirks gandrīz 300 īpašumus pierobežā

Panorāma

Minskas vienošanās – konkrētāka par iepriekšējo

Stūra māju atkal atver apmeklētājiem

Stūra māju atkal atver apmeklētājiem

Apmeklētājiem durvis atkal ver Okupācijas muzeja veidotā izstāde bijušajā Valsts drošības komitejas ēkā. Nams kļuvis par Latvijas okupācijas 50 gadu totalitārās varas, represiju un genocīda spilgtāko simbolu. Pērn ekskursijas Stūrā mājā bija tik pieprasītas, ka cilvēki stāvēja rindā, lai ielūkotos čekas pagrabos.

Apmeklētāju ieeja Stūra mājā turpmāk būs tieši no Brīvības un Stabu ielas stūra. Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane ved pie kādreizējā čekistu caurlaižu lodziņa, kur tagad tirgos biļetes ekskursijām uz čekas pagrabiem. "Visi šie uzraksti, kas vēsta, kas šeit bijusi par iestādi, te arī paliks, tāpat kā Fēliksa Dzeržinska fotogrāfija - cilvēka, kurš faktiski izveidoja šo represīvo iestādi, savā laikā - Viskrievijas ārkārtējo komisiju,” stāsta Dreimane, kura kopā ar vēsturnieku Rihardu Pētersonu ir ekspozīcijas autore.

No caurlaižu biroja ceļš ved uz kādreizējo čekas ēdnīcas zāli, kur arī turpmāk būs bezmaksas ekspozīcija par Stūra mājas vēsturi. Telpas vidū stendi ar tekstiem un fotogrāfijām, pie sienas apskatei izkarināts čekista šinelis, zāles galā divi zaļganbrūni klubkrēsli, kas nonesti no bijušajiem čekas kabinetiem augstāk. Ēdnīcas virtuvē izgaismots makets centrālcietuma korpusam, kur 1941.gada jūnijā bez tiesas nošāva 99 cilvēkus. Pie auksti zilajām flīžu sienām - stāsti par kamerās ieskrāpētajiem uzrakstiem un to autoriem.

"Tā kā tagad ekspozīcija ir vairs tikai pirmajā stāvā un pagrabos, bet mūsu rīcībā vairs nav augšējo stāvu, zināma daļa materiālu ir pārvietota uz pirmo stāvu, nedaudz mainījies arī ekskursijas maršruts. Vairākas lietas būs no jauna, piemēram, cilvēki, kuri nedosies maksas ekskursijā, varēs fotogrāfijās apskatīt, kādas izskatās kameras," stāsta Inese Dreimane.

Ekskursija sākas ar stāstu par to, ka pirmās Latvijas laikā ēkā bija robežsardzes pārvalde. Kad 1940.gada jūnijā Padomju armija iesoļoja Latvijā un pārņēma varu, robežsardzes komandieris, ģenerālis Ludvigs Bolšteins izdarīja pašnāvību.

"Te ir kopija, viņš uzrakstījis: "Mēs latvieši esam uzcēluši sev jaunu staltu ēku - savu valsti.  Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdam. Es nespēju piedalīties." Tā viņš nošāvās tepat šajā mājā," saka projekta vadītāja Aija Abene.

Viņa piebilst, ka izstādi Stūra mājā ir papildinājuši jauni priekšmeti. Piemēram, formas tērpi, kas bija VDK virsniekiem. "Šajā vietā šāva cilvēkus no 1941.gada janvāra līdz 1941. gada jūnijam," viņa stāsta. Atvērtas arī vairākas kameras, kuras iepriekš bija slēgtas. Tajās bijuši ieslodzīti septiņi vācu virsnieki, kurus 1946.gadā publiski nošāva vietā, kuru vēlāk padomju vara nosauca par Uzvaras parku un uzcēla Uzvaras pieminekli.

Taču, kā uzsver vēsturnieks Rihards Pētersons, Uzvaras laukums tur bija jau kopš 1923.gada. 1938.gadā tur notika devītie Dziesmu svētki. "Patiesībā prieksštats par uzvaru ir cita uzvara. Uzvara bija tā, ka Latvija izcīnīja neatkarību un šeit atradās Bermonta karaspēks, un cīņas notika pie Daugavas. Šobrīd iznāk tā, ka tā uzvara ir par citu uzvaru, bet sākums tai vēsturei ir cits. Kad aizbrauc tur, neko nevar izlasīt, neviens neko nezina, jo domā ka tā ir Sarkanās armijas uzvara," saka Pētersons.
 

Apskatāmas arī turpmāk būs pirmā stāva un pagraba kameras un nolupušie gaiteņi, drēgnā virtuve ar nolietotiem čuguna katliem. No augšstāviem lejup pārcelta ekspozīcija ar čekas seifiem, kartotēkām un VDK pārņemšanu 1990.gadā. Pie sienas - fotogrāfija, kur pēdējo čekas priekšnieku intervē desmitiem žurnālistu.

"Tas ir interesants attēls," saka Inese Dreimane. "No vienas puses, tas parāda, kā pirmo reizi cilvēki, pie tam ar fotoaparātiem, mikrofoniem un kinokamerām, ir ienākuši šajā ēkā un viņiem par to nekas nedraud. No otras puses, manuprāt, galvenā čekista sejas izteiksmē ir redzams, ka viņš saprot - viss cauri, mans laiks šeit ir beidzies."

Stūra māja bija viena no veiksmīgākajām izstādēm, ko Rīga piedāvāja kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pērn pusgada laikā, kad čekas pagrabi bija atvērti, tos apmeklēja 90 000 cilvēku. Kad izstādi slēdza, Aija Abene ierosināja vākt parakstus, lai Stūra māja arī turpmāk būtu muzejs.

Lai telpas pielāgotu ziemas apstākļiem un Okupācijas muzejs varētu iegādāties aprīkojumu ekspozīcijai, valdība pērn atvēlēja 22 000 eiro. Šogad, lai nodrošinātu izstādes darbu, Kultūras ministrija atvēlēja 78 tūkstošus eiro - elektrības, īres un komunālo pakalpojumu apmaksai.

"Mēs varam turpināt strādāt vismaz līdz šī gada beigām. Cerams, ka vēl līdz pat nākamā gada beigām. Ierobežoti, nevaram iet uz piekto un sesto stāvu stāvu, aukstuma dēļ nevaram atļauties apkurināt visu māju," norāda Aija Abene.

Ekspozīcija "Stūra māja" durvis vērs piektdien, 13.februārī, bet ekskursijas sāksies sestdien, 14.februārī. Muzejs strādās no desmitiem rītā līdz sešiem vai pusastoņiem darba dienās, līdz puspieciem - brīvdienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt