Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai spējam atbrīvot Stūra māju no pagātnes žņaugiem?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Tukšo skatlogu maģistrāles galvaspilsētā»

Kultūršoks: «Vai spējam atbrīvot Stūra māju no pagātnes žņaugiem?»

Stūra mājas liktenis politiķu rokās – kas notiks ar ēku, kurā neviens negrib nomāt telpas

Partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens nepieļauj iespēju, ka jaunā Saeima varētu izšķirties par Stūra mājas pārdošanu. Valsts akciju sabiedrība ''Valsts nekustamie īpašumi'' cer, ka politiķi nākamā gada laikā beidzot pieņems lēmumu, ko iesākt ar namu, kuram pagātnes dēļ ir neiespējami atrast īrniekus. Lēmumu gaida arī Okupācijas muzeja veidotā Stūra mājas ekspozīcija, kurai garantēta palikšana ēkas pagrabā un pirmajā stāvā ir tikai līdz 2024. gada maijam.

ĪSUMĀ:

Latviešiem emocionāli grūti doties uz Stūra mājas pagrabu, ārzemniekiem liela interese

Leo Hiršsons bija pēdējais politiski ieslodzītais, kurš atstāja VDK izolatoru 1990. gada 16. maijā, nepilnas divas nedēļas pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas. "Daudzi cilvēki man prasa – kā tu varēji to pusgadu tur gulēt, tev tur spoki nerādījās? Es saku – man nekas nerādījās, es vienkārši par to nedomāju," stāsta bijušais politieslodzītais. Leo Hiršsons tikpat kā bez emocijām varot izstaigāt visas Stūra mājas telpas, un, ja vajadzētu, varētu palikt tur arī pa nakti. Taču ne visiem, ienākot Stūra mājā, kurā pirms pieciem gadiem atsegtajos pirmā stāva šautuves sienu koka paneļos saskaitīti vairāk nekā 200 ložu caurumi, ir tādas pašas sajūtas. Tiek pieļauts, ka no 1941. gada sākuma līdz jūnija beigām čekas mājā nošauti 188 cilvēki, kam okupācijas režīma iestādes bija piespriedušas nāvessodu.

Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība neslēpj, ka daudziem latviešiem te ienākot emocionāli ir ļoti smagi. Daļa tūrē pa cietuma kamerām nemaz neesot spējīgi doties.

To visbiežāk dara ārzemju tūristi, kam šī ir iespēja uzzināt to vēstures daļu, ar ko Rietumeiropa nav saskārusies. "Faktiski visas tūres kalendāri mums ir aizpildīti, kad ir [bijis] ārpus kovida laiks. Arī šogad jau ir vairāk nekā 30 000 apmeklētāju. Tā ka interese ir ļoti liela par gidu vadītām tūrēm, bet šeit notiek arī citi pasākumi, kā "Skolas somas" projekti. Es domāju, ka mēs tiešām šo saturu piedāvājam un mūsu nomāto telpas daļu godprātīgi izmantojam," uzskata Solvita Vība. Okupācijas muzeja vadītāja ir pārliecināta, ka nekādu moderno tehnoloģiju izmantošana tā laika notikumu konstruēšanā nespēj aizstāt oriģinālo vidi:

"Šis autentiskums reizē ar mūsu saturu, manuprāt, ir tas, kas dod  vispilnīgāko iespaidu, un ir tas, ko cilvēki nekur citur nevar uzzināt, grāmatās izlasīt un sajust. Un, mūsuprāt, tas ir arī galvenais, kas būtu saglabājams."

Stūra mājas ekspozīcijai garantēta palikšana Brīvības ielas namā tikai vēl pusotru gadu

Leo Hiršsonam ļoti rūp Stūra mājas liktenis un ekspozīcijas par čekas darbību Latvijā nākotne: "Tas, kas tur ir darījies un kas ir attiecīgi cilvēkiem palicis galvās no visas vēstures gaitas, tas nevar pazust. Tai mājai ir jānes sava funkcija. Ja tas bija kādreiz, tā teikt, mūsu tautas sāpīgais punkts, tad tagad vienkārši tam ir jābūt kā vēsturi nesošam un vēsturisku informāciju nesošam objektam." Tam piekrīt arī vēsturnieks Kaspars Zellis: "Šādas vietas aktualizē gan totalitārisma noziedzīgo praksi, ko Latvija piedzīvoja 20. gadsimtā, gan arī varu un to, ko tā var izdarīt ar cilvēku dažādos apstākļos.

Šādas vietas, kas saistās ar represīvo, traģisko raksturu, tās mums ļoti nepieciešams, lai atgādinātu cilvēkiem, pie kā var novest bieži vien neapdomīgas rīcības vai nokļūšana svešu varu kundzībā."

Stūra mājas ekspozīcijai droša palikšana Brīvības ielā ir tikai līdz 2024. gada maijam. Lai gan Okupācijas muzejs ar nama apsaimniekotāju "Valsts nekustamie īpašumi" nomas līgumu ir noslēdzis līdz 2050. gadam,

pēc nepilniem diviem gadiem beigsies Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dotais termiņš konstatēto drošības pārkāpumu novēršanai. "Valsts nekustamie īpašumi" nesteidz ar prasību izpildi, jo darbu tāme sastāda 700 000 eiro.

Stūra mājas ekspozīcija aizņem tikai 690 kvadrātmetrus jeb 8% no ēkas kopējās platības. Pūliņi atrast nomniekus, pat mainot ēkas nosaukumu uz Tetera namu, pārējiem 92% telpu ir nesekmīgi. "Valsts nekustamo īpašumu" valdes loceklis Andris Vārna atzīst, ka ieguldīt vēl 13 miljonus eiro ēkas atjaunošanā, kurā neviena publiska iestāde nevēlas atrasties, apsaimniekotājs nevēlas:

""Valsts nekustamie īpašumi" ir atbalsta organizācija, kas piegādā, izbūvē, pārvalda telpas, kas ir vajadzīgas lietotājam. Ja telpā nav saturs, tad mēs parasti šos objektus pārdodam un šos līdzekļus ieguldām attiecīgi gan vēsturiskos objektos, gan tajos, ko izmanto publisko vajadzību nodrošināšanai."

Nomniekus, visticamāk, atbaida negatīvās emocijas, kas saistās ar ēku

Pieci no sešiem Stūra mājas stāviem ir neapdzīvoti jau kopš 2008. gada, kad ēku pameta Valsts policija. Sabiedrības pētniekiem apsaimniekotāju nesekmīgie pūliņi atrast Stūra mājas tukšo telpu apdzīvotājus nav pārsteigums. "Tai daļai sabiedrības, kurai ir kopumā negatīva attieksme pret totalitāro režīmu, pret represīvām iestādēm, pret cilvēku nodevību, ar ko saistītas ģimeņu izjukšanas, traģēdijas, veselas tautas un nācijas negatīvi notikumi, kas apdraudēja ne tikai atsevišķus cilvēkus, kas apdraudēja veselu tautu, tur pilnīgi tādā koncentrētā veidā... Tā ēka iemieso šo simboliku un nozīmes, kas ir ar šīm negatīvajām vērtībām, antivērtībām saistīti," uzskata socioloģijas doktore Anda Laķe.

Vēsturnieks Kaspars Zellis kā piemēru min Franciju, kas savulaik Parīzē nojauca Bastīlijas cietoksni, tā vietā ierīkojot laukumu, bet tas nebūšot īstais scenārijs mums: "Ja mēs skatāmies, tad arī Rīgas pilī mēs varam atrast šo negatīvo auru – gan kas tur bija nacistu laikā, gan kas tur bija Krievijas impērijas laikā un tā tālāk, un tā joprojām.

Šī negatīvā aura vienmēr, kā saka, pavada jebkuru lietu, un ļoti daudzām ēkām mēs atradīsim negatīvo auru tādēļ, ka tur vienkārši cilvēki ir dzīvojuši, viņi tur ir dzimuši, viņi tur ir miruši. Jautājums ir, kādā veidā mēs to reprezentējam šo auru."

Tukšās Stūra mājas uzturēšanai pēdējo astoņu gadu laikā ir iztērēts pusmiljons eiro. 

Apkure, gaidot politiķu izšķiršanos, ko ar māju, kurā neviens negrib nomāt telpas, iesākt, ir atslēgta un nams lēnām iet postā.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis Jānis Asaris norāda, ka apsaimniekotājiem jebkurā gadījumā ēka ir jāuztur un jāsaglabā: "Protams, mēs kā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde primāri uzskatām, ka ir saglabājams maksimāli tas, ko ir iespējams saglabāt. Tātad nevis pārveidot, bet mēģināt varbūt atsevišķās vietās pastiprināt, kur ir kāds apdraudējums, un tātad iespējami saudzīgi tomēr, tā teikt, piedāvāt dažādus risinājumus bez kardinālām, teiksim, izmaiņām un pārbūvēm pašā ēkā."

Stūra mājas tālākais liktenis politiķu rokās

13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens atzīst – pēdējo divu gadu laikā Saeima neko nav darījusi, lai glābtu Stūra māju. "Vienotības" priekšsēdētājs sola, ka tas būs jaunā deputātu sasaukuma lēmums: "Ir pēdējais brīdis to darīt, jo, protams, mēs nevaram uzlikt "Valsts nekustamajam īpašumiem"  tikt ar to visu galā. Viņi ir apsaimniekotāji, viņi objektīvi saka, viņi signalizē – mēs tā vairs nevaram, kaut kas jādara." Kuluāros minēti dažādi varianti, tostarp, kā jau tika mēģināts agrāk, Stūra māju pārdot privātiem investoriem.

Patlaban pēc "Valsts nekustamo īpašumu" iniciatīvas vairākas ministrijas strādā pie kritēriju izstrādes, kādos gadījumos vēsturiski nozīmīgas ēkas paliek valsts īpašumā, kādos tās var pārdot.

"Nu tā būtu spekulācija uz doto brīdi, jo kritēriji vēl nav pieņemti. Bet es teiktu, ka tas neatšķirtos no tā viedokļa, ko VNĪ pauda jau iepriekš, ka mēs saglabājam šo muzeja daļu, ko mēs gribam paturēt, un savukārt atlikušajā ēkai tad dodam iespēju kādam citam to attīstīt," prognozē valsts akciju sabiedrības valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturnieks Kaspars Zellis uzskata, ka ēkai var dot jaunu dzīvi par spīti tās pagātnei: "Piemēram, nacistu Drošības policijas mītnē Reimersa ielā nekāda aura netraucēja iekārtot ļoti labu viesnīcu. Ja mēs varam redzēt to, cik ļoti kaut vai uz vecām kapsētām paceļas jaunas ēkas, vai cilvēki dzīvo pie šīm te kapsētām, nu nekas to netraucē. Šeit ir jautājums tik tiešām, kādā veidā padarīt šo vietu pievilcīgu, tai pašā laikā saglabājot arī šo traģisko piemiņu."

Tomēr socioloģe Anda Laķe ir pārliecināta, ka saistībā ar Stūra māju sabiedrības attieksmē nebūs vienprātības: "Tur būtu liels, liels lūzums starp noteiktas sabiedrības daļas atmiņām un vērtībām, identitātes sajūtu par to, kā mēs raugāmies uz savu okupācijas periodu. Un tas būs ļoti loģiski, jo mēs nevaram izmainīt kolektīvo atmiņu. Tas, kas notiks ar Stūra māju, būs skatījums uz tādu stratēģisku risinājumu."

Reālas vīzijas, ko darīt ar Stūra māju, ja tā paliek valsts īpašumā, patlaban nav

"Vienotības" priekšsēdētāja Arvila Ašeradena nostāja ir ļoti stingra – Stūra mājai ir jāpaliek valsts īpašumā: "Politikā nekad nesaki nekad, bet es domāju, ka tas būtu bezatbildīgi pret mūsu vēsturi. To vajag cilvēcei atgādināt. Ja nebūtu blakus tepat Krievija, tad varbūt varētu domāt. Ja viņi tepat ir, tas nebūtu pareizi atteikties no šī visa." "Valsts nekustamie īpašumi" atbildi no jaunās Saeimas un valdības gaida tuvāko mēnešu laikā. "Nākamā gada laikā ir jāizlemj šīs ēkas liktenis, un, izejot no tā, tad mēs strādāsim pie tā plāna. Ja mēs pasakām, ka šī ēka tiek saglabāta valsts īpašumā vai nu tādā izskatā, kā ir, vai arī ar lietotāju, tad mēs pie tā arī turpinām strādāt, attiecīgi arī nodrošinot muzeja darbību un tā tālāk," norāda Andris Vārna.

Pagaidām risinājuma, kā izmantot ēku, ja tā paliek valsts īpašumā, nav.

Pretošanās kustības dalībniekam Leo Hiršsonam ir vīzija, ka Okupācijas muzeja ekspozīcijas izplešas arī citos stāvos: "Manuprāt, ka tur būtu vislabākais no sākuma to vienu spārnu, teiksim, nu tur, kur ir tagad tā ekspozīcija, to līdz augšai pilnveidot kā muzeju, tur varētu novietot ļoti daudz no Okupācijas muzeja fondiem. Visādas tēmas tur būtu – mežabrāļi tur būtu, pretošanās kustība, tur būtu visādas izsūtīšanas un viss kaut kas tur būtu, ko varētu pa tēmām pat dalīt."

Okupācijas muzejs nav valsts muzejs, kas var izplesties, rēķinoties ar garantētu valsts dotāciju. Tas ir privāts muzejs, kuru uztur Latvijas okupācijas muzeja biedrība.

Muzeja vadītāja Solvita Vība stāsta, ka patlaban doma par paplašināšanos Stūra mājā nav: "Mēs apjoma palielināšanu neplānojam, īpaši situācijā, kad šī nākotne ir tik neskaidra, tā kā jebkurā gadījumā mēs esam gatavi arī tālāk mūsu nomātās telpas izmantot šādā mūsu funkcijā – gan vēstures skaidrošanā, izzinošā funkcijā, gan arī pasākumu kā kultūras telpas tādā izmantošanā."

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis Jānis Asaris pieļauj, ka reizēm ēka ar tādu vēsturi kā Stūra māja, var stāvēt arī tukša: "Tas tai piedod vēl kaut kādu papildus knifiņu un odziņu, kad tā ir tomēr saistīta ar šo drūmo PSRS okupācijas laika režīma vēsturi Latvijā, kur cilvēki tika mocīti, pazemoti un iznīcināti."

Iespējams, ka Stūra mājai rakstīs savu likumu

"Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pieļauj, ka, iespējams, tāpat kā Pēterbaznīcai, tāpat Stūra mājai varētu tikt rakstīts speciāls likums:

"Ļoti līdzīgi varētu būt šeit, kas varētu būt viens veids, kad ir likums par šo namu, kas iedod ietvaru, kas tad tur notiek. Otrs – Kultūras ministrija, kas var arī veidot šādu diskusiju starp sabiedrības pārstāvjiem, runāt un meklēt risinājumus, kas tas būtu. Tas būtu jādara, un tad, kad veidojas tas koncepts, tad varētu pieņemt lēmumu, kā rīkoties tālāk." Okupācijas muzeja vadītāja Solvita Vība uzsver, – vienalga kāds būs lēmums, tas ir jāpieņem: "Un līdz ar to tā izšķiršanās – saprātīga, pragmatiska, bet arī, es domāju, nu, teiksim tā, valstiski atbildīga un atbildīga pret mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, pret mūsu vēsturi."

Leo Hiršsons, lemjot par Stūra māju, cer uz deputātu godaprātu, lai ēka neaizietu postā: "No tā tumšā, kas ir iesēdies galvā, ir jātiek vaļā un ir kaut kas jādara, lai attiecīgi tas paliktu nākamajām paaudzēm. Tur tā lieta ir, nevis jāklausās visus šitos te atrunātājus. Tā vajag darīt, jābūt optimistiem."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti