Knuts Skujenieks, iespējams, todien identificēja kameru , kurā sēdējis, tāpat iekšpagalmu, kur vests pastaigāties un kur kā dāvanu dzimšanas dienā sajutis uz piecām minūtēm uzspīdam sauli…
Personiskās atmiņas un vēsturnieku pētījumi; mākslas valodā uzdoti jautājumi un lietas, kuras piedzīvojušas revolūcijas, karus un izsūtījumu - tie visi ir pieturas punkti mūsu 20. gadsimta vēstures izpratnē un izjūtā. Tomēr joprojām nav skaidras atbildes, kas Stūra mājā notiks, kad šīs ekspozīcijas demontēs.
Kādi ir izstāžu veidotāju viedokļi? Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane uzsver nopietna pētnieciskā centra nepieciešamību:
„Šajā mājā vajadzētu saglabāt esošo iekārtojumu, nemēģināt izbojāt pagraba kameras un pirmo stāvu – neko no tā, kas te saglabājies no čekas laikiem. Jānoraida arī pēdējā laikā dzirdētā versija, ka to visu vajag nojaukt, uztaisīt parku, lai izvēdinās aura… Te vajadzētu būt nelielai mūsu muzeja filiālei, kura saglabā to, kas te ir, vākt klāt materiālus, ierīkot pētniecības un dokumentācijas centru.”
Māksliniece Sandra Krastiņa, kura piedalās vienā no mūsdienu mākslas projektiem izstādē „Draudzības (re) konstrukcija” dalās ar savām sajūtām.
„Man tā aura likās netīkama, bet tagad, kad te nāk tik daudz cilvēku, liekas – varētu būt arī mākslas projekti, kas seko viens otram, iespējams, tā aura varētu būt stiprāka,” spriež Sandra Krastiņa.
Jebkurā gadījumā pirms turpmākām darbībām ir vajadzīga ēkas zinātniska izpēte, saka Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda.
Vai Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta atstās arī kādas ilglaicīgākas pēdas, piemēram, dodot nopietnu impulsu Stūra mājas pārveidei par publiski pieejamu izpētes, mākslas un muzeju centru, to rādīs laiks, bet tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe ir pārliecināts, ka tagad atvērtās, arī provokatīvās ekspozīcijas, veicinās nopietnas diskusijas sabiedrībā.
„Mēs ceram, ka laika posmā līdz oktobra beigām diskusiju turpināsim un tā būs sabiedrības izvēle, kas šeit notiks tālāk. Viennozīmīgi, jāturpina līnija, ko iezīmē Okupācijas muzejs. Tālāk sabiedrībai jāizdara spiediens uz tiem, kas pieņem lēmumus,” saka Grūbe.
Neklātienē izstaigāt Stūra mājā atvērtās ekspozīcijas var 1.maija raidījumā „Kultūras Rondo”, bet realitātē - līdz oktobra vidum, kamēr šeit būs Rīgas -2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas norišu vide.
Jautājums par Stūra mājas likteni pēc 19.oktobra paliek atklāts.
