Rubrikas "Stūra mājai būt!" pirmā stāsta varoņi ir Stūra mājas gidi Signe Irbe un Pauls Rēvelis. Pusgada laikā viņi cauri čekas pagrabiem izvadājuši daudzus simtus cilvēku un uzklausījuši unikālas liecības par Stūra mājas baiso pagātni no ļaudīm, kas paši to piedzīvojuši. Saliedētais astoņu gidu kolektīvs šai laikā uzkrājis unikālas zināšanas un savu darbu gribētu turpināt arī nākamgad.
Gidi uzsver, ka Stūra māja vēl daudz ir jāpēta, un to nedrīkst atkal aizslēgt bez skaidras nākotnes vīzijas.
Nedēļu pirms slēgšanas Stūra mājas pagalms atgādina skudru pūzni. Skolēnu un pieaugušo grupas cita pēc citas dodas ekskursijās, bet pie ieejas redzams liels uzraksts: "BIĻETES UZ ČEKAS PAGRABIEM IZPĀRDOTAS".
Gidi teju bez atelpas vadā interesentus pa Stūra mājas labirintiem.
"Parasti, kad ierodas kādā mājā, saka: “Laipni lūgti!”, taču Stūra mājā tas laikam būtu diezgan divdomīgi teikts, bet “Laipni lūgti Tetera namā” gan droši var sacīt. Šim namam ir 102 gadi, un Teters ir īpašnieka uzvārds," pastāstīja gids Pauls Rēvelis.
Paula Rēveļa, tāpat kā citu gidu vadītās ekskursijas Stūra mājā pret rudeni vairs nespēj iekļauties noteiktajā stundā un piecpadsmit minūtēs.
Sākotnējais stāstījums pa šo laiku apaudzis ar neskaitāmiem piemēriem no dzīves.
"Man grupā bija divas kundzes ap 90, kuras līdzās stāstiem par laiku, kad pašas šeit bija atradušās ieslodzījumā čekas laikā, atcerējās, ka viņu vecāki stāstījuši, ka kādreiz šeit bija brīnišķīgs ziedu veikals," Latvijas Radio sacīja Pauls.
Viņš pēc izglītības ir mežkopis un darba piedāvājumu Stūra mājā pamanījis sociālajos tīklos. Viņu aizrauj fakts, ka bijusī čekas māja līdz šim ir ļoti maz pētīta.
"Šis ir tik plašs un maz pētīts lauks, ka te ir ko darīt. Un mums te tiešām ir ko darīt! Ja man jautā, ko es ekskursijās stāstīju maijā, es to tiešām vairs neatceros, jo ik pa brīdim nāk papildinājums," vērtē gids Rēvelis.
Par spīti Stūra mājas baigajai vēsturei, Pauls Rēvelis darba vidē nomāktību nejūt:
Drūmi atcerēties lietas laikam nav pareizi. Grupās ir kādreizējie ieslodzītie ap 80, 90, kas mēdz pajokot.
Es arī esmu izvēlējies ievadā nerunāt par Stūra māju, bet to, ka mājai ir 102 gadi un tas ir Tetera nams. Manā skatījumā arhitekts šo ir domājis kā lielisku Rīgas savrupnamu, un, ja kāda organizācija to 50 gadus ir, vienkārši runājot, sacūkojusi, tad tā jau ir šīs organizācijas problēma. Nams ir skaists un tagad ir ieguvis ļoti labus un pozitīvā nozīmē ziņkārīgus cilvēkus."
"Kad pieteicos, es jau diezgan daudz zināju par savas ģimenes vēsturi, par vecvectēvu, kurš arī tika izsūtīts," Latvijas Radio pastāstīja mākslas vēstures studente Signe Irbe, kuras
vecvectēvs bija mācītājs un arī sēdēja Stūra mājā. Viņa mazmazmeita tagad pa šejieni vadā ekskursantus, galvenokārt ārzemniekus.
"Es izjutu pilnīgu gandarījumu par visu mūsu darbu šeit, kad kādā ekskursijā tūrists no Lielbritānijas, domājot par mūsu emocionālo slodzi šajā darbā, retoriski vaicāja: "Ir visai grūti stāstīt patiesību, vai ne?" Es apklusu, mirkli padomāju un ar gandarījumu varēju viņam teikt - nē, patiesību stāstīt ir ārkārtīgi viegli," atceras Signe.
Laikā, kopš Stūra māja ir atvērta, gan Signe un Pauls, gan viņu kolēģi ļoti aizrāvušies ar nama izpēti un grib te strādāt arī turpmāk. Redz cilvēku lielo interesi un nepētītos vaibstus nama vēsturē.
"Es pilnīgi noteikti šeit gribētu redzēt muzeju arī turpmāk.
Šī ēka nav pētīta, nav neviena pilnīga izdevuma, ko es jums varētu nosaukt un teikt: izlasi šo un tu zināsi visu par Stūra māju! Tāda nav.
Un arī sabiedrībai ir visai vājš priekšstats, kā šī iestāde ir funkcionējusi. (..) Cilvēku interese ir milzīga, un es nedomāju, ka tas ir tikai tādēļ, ka šis ir potenciāli īslaicīgs projekts. Domāju, ka šī interese arī turpmāk tāda būtu," uzskata Signe.
"Namu var apdzīvot. Pats galvenais ir tikai to gribēt," piebilst Pauls Rēvelis.
Signe, Pauls un pārējie Stūra mājas gidi šobrīd par tālāko darbu ir neziņā un gaida, vai valdība dos zaļo gaismu pastāvīgam muzejam bijušajā čekas namā.
