Vēsturiskā Rīgas cirka ēka Merķeļa ielā tikai izskatās klusa – fasādes remonta dēļ slēgta centrālā ieeja un arēnas tehniskais stāvoklis vairs nav piemērots izrādēm, taču te joprojām strādā cirka administrācija, kuras vadību pērn no ilggadējās direktores Lolitas Lipinskas pārņēma Ināra Kehre. Mantojumā palika arī pamatīgs cirka arhīvs.
„Kad es ienācu cirkā pagājušā gada aprīļa beigās, viss cirka arhīvs atradās vienā palielā telpā. Var teikt, ka iepriekšējie saimnieki ir rūpīgi to kataloģizējuši – ir salikts daudz kas pa vārdiem, pa gadiem, ir vākti plakāti no iepriekšējo laiku izrādēm, avīžu izgriezumi. Bet, tā kā cirks vairākas reizes ir pārcēlies [starp dažādām ēkas telpām] gan ugunsgrēka, gan ēkas fasādes deformāciju dēļ, tas viss bija drusku sajucis. Tāpēc mēs pašlaik cenšamies sakārtot lietas,” stāsta Kehre.
Taču mērķis nav tikai sakārtot mazliet pajukušos materiālus, saka Ināra Kehre.
„Šogad Latvijai ir 100 gadu, cirkam Latvijā – 130, cirkam pasaulē – 250. Cirks Latvijā mainās un attīstās, mēs gatavojam metu konkursu [cirka ēkas rekonstrukcijai], tāpēc šis ir labs brīdis, lai saprastu un sagrupētu cirka saknes, cirka vēsturi Latvijā. Ir daudz vizuālo materiālu, bet tiem pietrūkst analīzes, aprakstu, skaidrojumu. Gribas šos materiālus arī iznest gaismā, lai cilvēkiem, kuriem ir interese pētīt cirku, tie ir pieejami,” turpina Kehre.
Tādēļ cirka jaunā vadība aicinājusi palīgā Kultūras akadēmijas studentus.
„Šī ir mūsu mazā valstība,” - Kultūras akadēmijas studentes Elvīra Avota un Renāte Saulīte ieved divās mazās telpās līdzās direktora kabinetam, kur ciešās rindās stāv kartona kastes ar senām cirka programmiņām un fotogrāfijām, suvenīri un pat marionešu kolekcija.
Pirmos mēnešus meitenes pavadījušas, tikai mēģinot saprast, kas kur stāv un cik dažādas ir uzkrātās vērtības. Elvīra Avota rāda plauktu ar vēsturiskiem plakātiem, kurus pēc muzeju speciālista ieteikuma meitenes izritinājušas, lai tie labāk glabātos un aizņemtu mazāk vietas.
„Šeit bija tik pilns ar kastēm, kurās bija sarullēti plakāti, ka te gandrīz nevarēja ienākt. Tagad beidzot sāk parādīties vieta, viss būs nolikts nospiesties,” rāda Elvīra Avota.
To, cik daudzveidīgs ir cirka arhīvs, rāda arī kāda glīta somiņa turpat blakus – tik smaga, ka ne pacelt.
„Mēs to nocēlām lejā, un te iekšā ir Leonarda Stroda ilūzijas monētas. Runājām ar cirka darbiniekiem, kuri šeit kādreiz ir strādājuši par biļešu kontrolieriem, un viņi stāstīja ļoti interesantus stāstus. Strods bijis tik meistarīgs iluzionists, ka viņam bijuši jāparaksta papīri ar policiju, ka viņš savas prasmes izmantos tikai izrādēs.”
Topošās pētnieces vēl nav ķērušās pie materiāliem, kas cieta cirka ugunsgrēkā pirms trim gadiem. Darbs vēl ir tikai pašā sākumā, saka Renāte Saulīte: „Man liekas, ka cirkam vienmēr ir bijis tāds kā noslēpumainības burbulis apkārt. Iekšā ir komūna, un vienīgais, kas parādās uz āru, ir izrādes un šovi. Bet cilvēki nemaz nezina to stāstu, kā tas ir izveidojies, kāda ir tā iekšējā pasaule. Ir ļoti interesanti to burbuli mazliet „pārsprādzināt” un paskatīties, kas tad te iekšā notiek.”
Lai gan Rīgas cirka jaunā vadība nākusi ar būtiskām izmaiņām cirka nākotnes vīzijā, tā negrasās nodedzināt tiltus ar cirka pagātni. Gluži otrādi – izrādot cieņu Rīgas cirka 130 gadu vēsturei, sadarbībā ar Kultūras akadēmiju plānots papildināt cirka arhīvu ar netaustāmām, bet ļoti būtiskām liecībām, dodoties intervijās pie bijušajiem cirka māksliniekiem, stāsta Ināra Kehre.
„Cilvēki, kuri ir strādājuši, uzstājušies cirkā, – viņiem katram ir savs stāsts. Tāpēc mēs gribam nākamo dažu gadu laikā sazīmēt šo bildi pēc iespējas daudzslāņainu, lai brīdī, kad ēka tiks atklāta pēc renovācijas, mums jau būtu gan ekspozīcija, gan informatīvie materiāli, lai apmeklētāji varētu saprast, kā tad Rīgas cirks ir veidojies,” norāda Kehre.
Cirks sācis sadarbību arī ar jaunajiem aktieriem Klāvu Melli, Reini Boteru, Āri Matesoviču un Anci Strazdu, kuri veidos izrādi-ekskursiju pa vēsturisko cirka ēku, ko nelielās grupās varētu apmeklēt no šā gada nogales.
Bet jau tuvākajos mēnešos plānots izsludināt metu konkursu cirka ēkas renovācijai. Zināms, ka ēkai būs pieejami trīs miljoni eiro energoefektivitātes paaugstināšanai, pārējais finansējums vēl jāatrod. Pašlaik Rīgas cirks turpina nodarbības jaunajā Cirka skolā, par kuru esot īpaši liela interese bērnu grupās, un pavasarī plāno uz Rīgu vest zviedru cirka izrādi bērniem.
