Stroka arhīvs atgriežas mājās

Tagad Latvijas Nacionālā bibliotēka ir uzcelta un komponista Oskara Stroka arhīvs "atgriežas mājās", nododot tango karaļa Oskara Stroka arhīvu bibliotēkai saka bijušais rīdzinieks Dmitrijs Goldgābers, kurš arhīvu glabājis aptuveni 20 gadus.

Kā vēstīts, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) 24.jūlijā saņēmusi vērtīgu dāvinājumu - tango karaļa Oskara Stroka arhīvu

Stroka arhīvu uz Rīgu atvedis un bibliotēkai nodevis tā glabātājs aptuveni 20 gadu garumā Dmitrijs Goldgābers. Viņš dzimis Rīgā, bet 1970. gados emigrēja uz Ameriku, kur joprojām darbojas kā psihiatrijas profesors.

Kopš Latvijas neatkarības laika Goldgābers regulāri viesojas Rīgā, un vienā šādā reizē 1990.gadu sākumā iepazinies ar Stroka mazmeitu Tatjanu, kura atklājusi, ka viņai nav iespēju parūpēties par sava vectēva arhīvu, kas glabājas viņas mājās.

Saprotot šo materiālu nozīmību, Dmitrijs Goldgābers apsolījis tos uzglabāt pie sevis, kamēr pienāks īstais laiks to atkal atdot Latvijai.

Es teicu - es visu izdarīšu, lai tos glābtu. Es tos paņemšu līdzi un centīšos nodot glabāšanā kādā šim nolūkam atbilstošā centrā, kur cilvēki interesējas par Austrumeiropas kultūru, ar vienu noteikumu, ka tiklīdz būs pienācis īstais brīdis arhīvs atkal atgriezīsies Latvijā," stāsta Dmitrijs Goldgābers.

Par Stroka arhīvu interesi izrādīja vairāki mūzikas izpētes centri un arī kāda no Amerikas universitātēm, bet neviens nebija gatavs piekrist nosacījumam, ka tas tiek glabāts tikai uz laiku, tā kā Dmitrijam Goldgāberam to visus šos gadus nācās paturēt pie sevis:
 

Kad es uzzināju, ka ir pieņemts lēmums par jaunas bibliotēkas celtniecību, uzreiz sapratu, ka tā būs īstā vieta šim arhīvam. Tagad bibliotēka ir uzcelta, un arī arhīvs atgriežas mājās," - tā Goldgābers. 

Arhīvā atrodas ar paša Stroka roku rakstītas nošu partitūras, arī viņa vadītajā mūzikas izdevniecībā izdotas notis, vēstules, fotogrāfijas, dokumenti, kā arī skaņu ieraksti, veikti uz magnetofona lentēm, kuru saturs bibliotēkas speciālistiem tagad būs jaunatklājums, jo lentu sliktās kvalitātes dēļ Dmitrijs Goldgābers tās nav uzdrošinājies klausīties.

Tā kā šie ieraksti veikti pietiekami sen - pirms 50 gadiem un lentes kvalitāte toreiz nebija laba, es ļoti baidījos tām pieskarties un tās sabojāt. Es nolēmu, ka labāk to atstāšu profesionāļu ziņā, kuri uz speciālas aparatūras tās varēs noklausīties un atjaunot materiālu jau digitālā formātā," uzsver Goldgābers. 

Muzikoloģe un LNB speciāliste Marina Mihaileca ar lielu pateicību un milzīgu interesi sagaida šo arhīvu, būdama pārliecināta, ka tas atklās Stroka personības un daiļrades vēl neizzinātas šķautnes un būs aizraujoša viela pētniekiem.

"Viņš ir nozīmīgs ne tikai bibliotēkai, bet vispār mūsu kultūrai, jo Stroks ir daļa no mūsu kultūras mantojuma. Viens no piemēriem ir tāds, ka 1930. gados viņa mūzika skanēja visur te apkārt Rīgas centrā, viņš pats spēlēja kā pianists, viņa dziesmas dziedāja Mariss Vētra, Pauls Sakss, Jurijs Morfesī, Pēteris Ļeščenko - tā ir nopietna daļa no mūsu mūzikas vēstures, un tas arhīvs mums palīdzēs to saprast dziļāk, es ceru. Liels paldies Dmitrijam, ka viņam izdevās to saglabāt, ka viņš to uzņēmās un izdarīja!" - teic Mihaileca.  

Oskara Stroka arhīvs Rīgā atgriežas laikā, kad Stroka devums pēc ilgas aizmirstības padomju gados tagad atkal iemanto arvien lielāku popularitāti. Šogad pirmizrādi piedzīvoja viņam veltīta Ilonas Brūveres dokumentālā filma, bet Rīgas Krievu teātrī milzīgu atsaucību joprojām bauda viņam veltītā izrāde „Tango ar Stroku".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti