"Cik gatavas ir Latvijas kultūras mantojuma institūcijas ārkārtas situācijām un krīzēm, lai aizsargātu un glābtu kopīgo kultūras mantojumu? Kāda rīcība un sadarbība ir nepieciešama, lai novērstu apdraudējumu kultūras mantojumam vai arī lai mazinātu sekas nenovēršamas krīzes gadījumā? Kāda ir starptautiskā nostāja, pasaules un pašmāju pieredze? Konference tiek rīkota ar mērķi dalīties pieredzē par šo jautājumu risināšanu Latvijas institūcijās, veidot sadarbības izpratni un uzklausīt plašāku pieredzi no tiem, kas jau aktīvi strādā ar kultūras mantojuma aizsardzību un glābšanu krīzes situācijās," paziņojumā medijiem skaidroja organizatori.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzsver, ka Latvijas kultūras mantojums ir trausls un unikāls resurss, kas ir pamatā Latvijas identitātei un kultūras savdabībai, vienlaikus esot piederīgs arī visai pasaulei. Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu, kura laikā ir cietis arī Ukrainas bagātais kultūras mantojums, ir nežēlīgs atgādinājums tam, ka kultūras vērtību klātbūtne mūsu dzīvē nav pašsaprotama – par to ir jācīnās un tā ir jāsargā. Un, gluži tāpat, kā par valsts aizsardzību ir jārūpējas miera laikos, tā arī par kultūras mantojuma saglabāšanu ir jādomā, pirms radušies apdraudējumi tam.
Ar UNESCO skatījumu uz kultūras vērtību aizsardzību krīzē iepazīstinās UNESCO Kultūras un ārkārtas situāciju vienības direktore Krista Pikata, savukārt par Zilā vairoga komitejas darbu, glābjot kultūras mantojumu katastrofu un konfliktu gadījumos, stāstīs Vācijas Zilā vairoga komitejas prezidente Sjūzena Hārdere. Būs iespēja iepazīt gan Bosnijas un Hercogovinas pieredzi kara darbības seku likvidēšanā, gan Polijas un Igaunijas darbu preventīvai gatavībai kultūras institūcijās.
Pasaules atmiņā dabas vai cilvēka radītas krīzes vai pat katastrofas bieži ir bijis iemesls nozīmīga kultūras mantojuma zaudēšanai. Plūdi Rietumeiropā 2021. gada vasarā un Krievijas iebrukums Ukrainā ir atgādinājis visai Eiropai par nepieciešamību ikdienā, miera laikā celt gatavību kultūras mantojuma glābšanai krīzes situācijās, tajā skaitā militāra uzbrukuma gadījumā.
Kultūras mantojuma iznīcināšana nozīmē ne tikai vietējo kopienu, bet arī visas cilvēces atmiņas un mantojuma zaudēšanu. Tā negatīvi ietekmē skarto kopienu noturību un labbūtību. Tādēļ kultūras pieminekļiem, arhīviem, bibliotēkām un muzejiem ir nepieciešams uzlabot sagatavotību katastrofām un pilnveidot reaģēšanas plānus. Uz to norāda arī vairāki starptautiski pieņemti dokumenti kā 1954. gadā Hāgā pieņemtā UNESCO Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un tās divi Protokoli, UNESCO rekomendācijas dokumentārā mantojuma saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai digitālajā laikmetā, kā arī ANO Sendai ietvarplāns katastrofu riska samazināšanai 2015.–2030. gadam. Arī 2020. gadā pieņemtais Valsts civilās aizsardzības plāns paredz plāna izstrādi kultūras mantojuma glābšanai krīzes situācijās.
Nozīmīgākais katastrofu risku mazināšanas veids ir cieša savstarpēja sadarbība kultūras mantojuma institūcijām savstarpēji, risinot līdzīgus jautājumus un mazinot līdzīgus riskus, kā arī ar citiem partneriem. Konference tiek rīkota ar mērķi dalīties pieredzē par šo jautājumu risināšanu Latvijas institūcijās, veidot sadarbības un uzklausīt plašāku pieredzi no tiem, kas jau aktīvi strādā ar kultūras mantojuma aizsardzību un glābšanu krīzes situācijās.
Reģistrācija dalībai klātienē šeit.
Organizatori īpaši aicina piedalīties klātienē kultūras mantojuma institūcijas, kā arī aizsardzības, civilās aizsardzības, operatīvo dienestu, pašvaldību un humānās palīdzības organizāciju pārstāvjus. Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu klātienē, organizatori lūdz piereģistrēt ne vairāk kā trīs pārstāvjus no vienas institūcijas. Dalība bez maksas.
Konferences programma pieejama šeit.