Starpnozaru diskusijā vērtē koncertzāles būvniecību Rīgā: Politiskā reputācija nevar būt arguments vietas izvēlei

2020. gada decembrī norisinājās radošā darbnīca “Projekts Koncertzāle” ar mērķi veicināt profesionālu starpnozaru diskusiju un sekmēt demokrātisku lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Darbnīcās tika secināts, ka, lemjot par ēkas būvniecību, ir būtiski domāt par tās starpdisciplinaritāti un pienesumu dažādām sabiedrības grupām, nezaudējot  ēkas pamatfunkcijas – akustiskās koncertzāles – kvalitāti.

Darbnīcu organizēja Rīgas Centra attīstības biedrība kopā ar “Baltic Summer School of Anthropology”.

ĪSUMĀ darbnīcā secinātais: 

  • Jāpaplašina izpratne par koncertzāles iespējamajām funkcijām.
  • Nepieciešams koncertzāles obligāto funkciju saraksts.
  • Koncertzāles funkcijās un darbības stratēģijā jāintegrē Latvijas Mūzikas akadēmijas un citu izglītības iestāžu funkcijas.
  • Mūziķi vēlas ne tikai ērtus darba apstākļus, bet arī iespēju ikdienā tikties ar citu nozaru pārstāvjiem.
  • Andrejsala ir piemērotāka koncertzāles novietne nekā Elizabetes 2.
  • Politiskā vienošanās nedrīkst būt galvenais kritērijs ēkas būvniecībai Elizabetes ielā 2. 

Darbnīcā iegūtie dati ir apkopoti un pieejami digitālajā ziņojumā par radošo darbnīcu "Projekts Koncertzāle". Organizētāji secinājuši, ka jāveido starpnozaru koncertzāles vīzija un jāņem vērā gan koncertzāles loma sociālajā integrēšanā, gan sabiedrības izglītošanā un mūzikas popularizēšanā no saturiskā un telpiskā aspekta: “Darbnīcas laikā tika definēti ar koncertzāli saistītie riski un vērtības, kas pēc tam pārvērsti kritērijos. Pēc tam kritēriji tika analizēti un sagrupēti pēc nozīmīguma, un izmantoti novietņu salīdzināšanai. Dalībnieku nosauktās vērtības visbiežāk akcentē daudzveidību – gan funkcionālo, gan telpisko, gan idejisko, kas iezīmē lielu potenciālu dažādu sociālo un profesionālo grupu savstarpējās bagātināšanās iespējām."

Arhitekts Matīss Šteinerts par radošo darbnīcu "Projekts Koncertzāle"LR1 raidījums "Labrīt"

Darbnīcas dalībnieki secinājuši: "Absolūti svarīga vērtība ir akustika un koncertzāles primāro funkciju nodrošināšana. Koncertzālei jābūt labi sasniedzamai un jāveic grūdiens arī apkaimes attīstībā – jābūt pilsētas attīstības rīkam. No vērtībām izrietošie kritēriji signalizē par pilsētas līmeņa sadarbības nepieciešamību. Vairums no visbiežāk izvēlētajiem kritērijiem vērtē koncertzāli kā potenciālu daļu no pilsētas darbības mehānisma. Tas nozīmē, ka iespējami ātri un gludi ir jāveido dialogs ar Rīgas pašvaldību, saskaņojot plānus un iespējamos ieguvumus.”

Kopā ar ekspertiem – arhitektu Andi Sīli, stratēģijas, dizaina un inovācijas speciālistu Emīlu Rodi, organizācijas “Free Riga” projektu vadītāju Jāzepu Bikši, arhitektu Matīsu Groskaufmani – darbnīcā piedalījās Rīgas domes (RD) deputāte, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietniece Justīne Panteļējeva ("Par!/Progresīvie"), RD IKSD direktora padomniece kultūras jautājumos Renāte Prancāne, RD deputāte Agnese Logina ("Par!/Progresīvie"), Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”), Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO)  valdes locekle Indra Lūkina, LNSO galvenais diriģents Andris Poga, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Komunikācijas un informācijas departamenta direktors Jānis Nīgals, komponists Platons Buravickis, dzejnieks un “Satori” galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners, festivāla “Skaņu mežs” direktors Viestarts Gailītis un citi.

Iztrūkst diskusijas ar nozari

Darbnīcas rīkotāji akcentēja, ka Kultūras ministrijas virzītajā plānošanas procesā līdz šim nav notikusi plašāka atklāta diskusija ar nozaru pārstāvjiem, tostarp no Rīgas pašvaldības, kurā atradīsies un kuru vistiešāk ietekmēs šis kultūras objekts.

"Sabiedrībai nav pieejama informācija par koncertzāles mērķiem, tās papildfunkcijām un radīto pievienoto vērtību.

Jau plānošanas procesā netiek pilnvērtīgi izmantots šāda kultūras objekta potenciāls, radot izglītības platformu, sabiedrības kultūras veidotāju un dažādu sabiedrību grupu integrācijas mehānismu. Līdz šim veiktie pētījumi ir atsevišķu individuālu arhitektu biroju darbs, kur atlases vērtību kritēriji nav bijuši plašu diskusiju rezultāts," norādīja organizatori. Tāpēc darbnīcā tika akcentēta šāda mēroga kultūras notikuma starpdisciplinaritāte un pienesums pēc iespējas vairākām sabiedrības grupām, nezaudējot ēkas pamatfunkcijas – akustiskās koncertzāles – kvalitāti.

Koncertzāles funkcijas – neskaidras

Novietņu analīzē grupas visvairāk pieskārās procesiem, kas saistīti ar sociālo un telpisko attīstību apkaimju mērogā, ietverot gan dalībnieku pārdomas par izglītības iestāžu integrēšanu koncertzāles apjomā, gan dažādu sociālās integrācijas rīku iekļaušanu koncertzāles funkciju paketē. Atzinību guva idejas iespējot koncertzālē arī neformālās kultūras radīšanas un baudīšanas iespēju. Darbnīcas dalībnieki norādījuši, ka ir vērts pētīt, vai tai ir jābūt tikai izglītības funkcijai, kas nodrošina koncertzāles izmantošanu no rīta līdz vakaram, vai, iespējams, ir arī citi līdzekļi un funkcijas.

“Ir jāpaplašina saprašana par koncertzāles iespējamo funkciju lomu un potenciālu un jārēķinās ar impulsa nepieciešamību teritorijas attīstībai.

Ir jāsastāda koncertzāles obligāto funkciju saraksts, konsultējoties ar mūziķiem un izprotot to tiešās darba vajadzības un ikdienas apstākļus, kā arī ar citu nozaru pārstāvjiem, lai nodrošinātu ražīgu un iedvesmojošu ekosistēmu. Ir nepieciešams koncertzāles funkcijās un darbības stratēģijā integrēt gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, gan citu izglītības iestāžu ikdienas funkcijas. Mūziķi vēlas ne tikai ērtus sev nepieciešamos darba apstākļus, bet arī iespēju ikdienā tikties ar iedvesmojošiem citu nozaru pārstāvjiem, un sagaida, ka koncertzāle nodrošinās šādu iespēju,” vēstīts ziņojumā.

Politiskā reputācija kā arguments koncertzāles būvniecībai Elizabetes 2

Kritika un diskusija notika pamatā par divām novietnēm – teorētiski optimālo Andrejsalu un pašlaik valdības apstiprināto novietni Elizabetes ielā 2. Organizatori norādīja, ka darbnīcas laikā izkristalizējās nepieciešamība pēc iekļaujoša procesa, kas svarīgās idejiskās vēsmas pārvērš mērāmos kritērijos un kā metode nodrošina gan konceptuālo, gan matemātisko novietņu pārbaudi. Piemērotākā novietne pēc diskusijas secinājumiem ir Andrejsala, norādot, ka “valdības politiskā reputācija ir daudz lietots arguments, bet tā nevar tikt ne racionāli izskaidrota, ne ir kādam noderīga, atskaitot politiķu reputāciju pašu. Ir jābeidz izmantot šo argumentu attiecībā uz novietņu izvēli –

nedrīkst uz tautas un kultūras rēķina veikt nacionālu atriebības aktu.”

No diskusijas izriet, ka esošās Kultūras ministrijas prioritārās novietnes Elizabetes ielā 2 galvenais arguments ir politiskā vienošanās, kas panākta 2020. gada pavasarī. Taču tā nekādā veidā nav arguments par topošās ēkas piepildījumu, saimnieciskumu un radīto vērtību pilsētvidē. "Politiskā komponente ir neatņemama un ievērojama. Ir jāveido dialogs ar sabiedrību un jāuzklausa tās domas, pirms tiek izdarīti pieņēmumi par reputāciju veidojošiem politiskiem soļiem.

Politiskā vienošanās nedrīkst būt galvenais kritērijs ēkas būvniecībai par katru cenu vietā, kur tas nav nedz saimnieciski, nedz ilgtspējīgi,"

vēstīts darbnīcas ziņojumā.

Koncertzāle nav uzbūvēta, neatgriezeniskas darbības vēl nav veiktas. Ir iespēja vienoties par reālistiskiem nosacījumiem un saprātīgos termiņos veikt pilnvērtīgu un daudzpusīgu plānošanas attīstību, norādīja organizatori.

Par darbnīcu "Projekts Koncertzāle"

Radošā darbnīca “Projekts Koncertzāle” norisinājās no 14. līdz 18. decembrim tiešsaistē, organizētājiem reaģējot uz Kultūras ministrijas virzīto ieceri par Nacionālās akustiskās būvniecību Rīgā, pretrunīgi vērtētajā novietnē Elizabetes ielā 2. Darbnīcā, kas ilga trīs vakarus, piedalījās dalībnieki no dažādām nozarēm – kultūras plānotāji un eksperti, Rīgas domes un Pilsētas attīstības departamenta darbinieki, mūziķi, Kultūras ministrijas pārstāvji, arhitektūras un kultūras menedžmenta studenti, ilgtspējības eksperti, kā arī aktīvi sabiedrības locekļi, kas atsaucās publiskam uzsaukumam dalībai darbnīcā.

Darbnīcas laikā tika definētas atbilstošas vērtības koncertzāles izveidei no dažādām iesaistīto pušu perspektīvām – skatītāju, mūziķu, kultūras menedžeru, mūzikas izglītības veidotāju un kultūrpolitikas veidotāju. Nosauktās vērtības tika transformētas telpiskos un procesuālos kritērijos, vērtējot tos izveidotajās nozaru un starpnozaru grupās. Procesa un telpiskie kritēriji tika piemēroti dažādu potenciālo novietņu analīzē. Šie kritēriji var kalpot kā instruments tālākai diskusijai par koncertzāles vērtībām un potenciālajām novietnēm, radot plašāku redzējumu par tās nozīmi Latvijas kultūrā, izglītības jomā, Rīgas fiziskajā un kultūras telpā, norādīja darbnīcas organizatori.

KONTEKSTS:

Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.

Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.

Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".

Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību. Konstatēts arī, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ tā tikusi norobežota, apkārt ēkai izvietojot metāla žogu.

KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku. Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.

Ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli līdz 1. martam nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu.

Arhitektu savienība vienojusies par četru soļu plānu, kuru Arhitektu savienība cer  realizēt sadarbībā ar Kultūras ministriju, lai nonāktu pie sava priekšlikuma, uzsverot, ka svarīga būs arī sabiedrības iespēja sekot līdzi visiem procesa posmiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt