Kultūršoks

Kultūršoks: "Pareizi nepareizie vārdi"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Dziesmu svētku priekšvakarā Rīgas kolektīvu vadītāji palikuši bez algām"

Kultūršoks: "Pareizi nepareizie vārdi"

Starp politkorektumu un pieradumu – kādiem vārdiem ir vieta mūsdienu saziņā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams aizliegt atsevišķu vārdu lietošanu politkorektuma vārdā. Par to ir pārliecināti eksperti saistībā ar Saeimas deputātu diskusijām, ko iesākt ar vārdu "nēģeris". Kā alternatīva tiek piedāvāta sabiedrības empātijas un iecietības vairošana, lai līdzcilvēkus, pašiem negribot, neaizvainotu.

ĪSUMĀ:

Amerikāni Džordžu Stīlu sāpina uzruna "nēģeris"

Amerikānis Džordžs Stīls Latvijā dzīvo jau 27 gadus. Viņš ir ne tikai iemācījies runāt latviski, bet ieguvis arī Latvijas pilsonību, dzied korī un kopj latviešu kultūru. Tomēr viņš arvien uzskata mūsu sabiedrību par gana rasistisku, kurā necieņa un draudi uz ielas citādajiem nav retums. Stīlam nav pieņemami, ka latvieši joprojām sarunās izmanto vārdu "nēģeris": "Man ir divi bērni, arī latvieši, bet ārēji izskatās, ka nav latvieši. Es esmu saskāries ar to vārdu, arī par maniem bērniem, diezgan bieži 27 gados Latvijā gan sliktā, gan ne tik sliktā nenozīmē." Stīls to vairs nevēlas un cer, ka šis vārds tiks izslēgts no saziņas:

"Es negribu, lai tā būtu ikdienas situācija, ka mani bērni, kuri iet latviešu skolās, sastopas ar to vārdu ik dienu. Ja viņi jūt (to vārda nozīmi), es arī jūtu. "

Valodnieki nesaprot jezgu ap vārdu "nēģeris"

Pēc Briseles pieprasījuma Valsts valodas centra ekspertu komisija atzinumu par vārdu "nēģeris" sniedza jau pirms pusotra gada, secinot, ka latviešu valodā tas ir tikpat neitrāls kā vārds "krievs", "aziāts", "latvietis" un "rīdzinieks". Komisijas eksperts, valodnieks Andrejs Veisbergs norāda, ka arī vēsturiski  latviešu valodā vārds "nēģeris" nekad nav bijis negatīvi ietonēts: "Arī vārdnīcās tas nav ietonēts, un vārdnīcās ir nicinošie tautību nosaukumi, un tādu ir ļoti daudz. Tādi ir visās valodās, bet vārdnīcās ir smuki pierakstīts klāt, ka tas ir slikts vārds.

Un Jura Baldunčika vārdnīcā rakstīts, ka "nigers" ir nievājoša iesauka nēģerim. Ļoti korekti definēts."

Tulkotāja Silvija Brice apbrīno Valsts valodas centru par šo soli, ka tas nav ļāvies vispārējai histērijai saistībā ar vārdu "nēģeris":

"Vārds ir neitrāls, bet iegrožot valodu, kura aug, attīstās un veido jaunus jēdzienus un ideālajā gadījumā neatsakās no vecajiem, gan būtu aplami."

Tikmēr Džordžs Stīls negrib piekrist šim slēdzienam un vēlas, lai tas tiktu pārskatīts: "Es esmu bijis kontaktā un mani bērni ir bijuši kontaktā ar šo vārdu ne neitrālā veidā. Un mani tumšādainie draugi arī saskārušies ar šo vārdu. Vārds nav neitrāls, un pateikt to tik augstā līmenī – Eiropas līmenī, ir meli."

Vārds "nēģeris" aizvainojot tikai Amerikā

Tikmēr Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu Tulkošanas katedras vadītājam Andrejam Veisbergam ir arī ģeogrāfiska rakstura argumenti par labu vārda "nēģeris"  neitralitātei:

"Neredzu, kāpēc mums ir jāskatās, kāda kuram vārdam ir nozīme Amerikā. Amerikā dzīvo varbūt 1% pasaules nēģeru. Kāpēc mums tas būtu jāņem vērā?

Daudz vairāk nēģeru dzīvo, piemēram, Brazīlijā. Un viņi tiek saukti "negro" portugāļu valodā, un nevienam nav nekādu problēmu."

Silvija Brice uzskata, ka būtu absurdi nomainīt vārdu "nēģeris" ar citu:

"Aizstāt ar "afroamerikāni", ja viņam nav nekāda sakara ar Ameriku vai "afroeiropieti", ja viņam nav nekāda sakara ar Āfriku? Tad pasvītrosim šo viņa īpatnību, ka viņš ir no Āfrikas, ka viņš tiešām ir vergu atvase, – tā darīsim?"

Deputātiem ar vienu sēdi par vārda "nēģeris" lietošanu nepietiek

Valsts valodas centra atzinums kādu laiku nevienu nebija īpaši satraucis, līdz janvāra beigās tas tika nopublicēts pašu mājaslapā un pēcāk nonāca arī Saeimas uzmanības centrā. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pat pēc vairāk nekā stundu garām diskusijām pie vienprātības saistībā ar vārdu "nēģeris" nenonāca. Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers uzskata, ka pretrunu iemesls slēpjas mūsu pasaules uztverē, kā to strukturizējam un tā pat var neatbilst realitātei: "Tas pats rases jēdziens ir ļoti, ļoti slidens.

Vārds "nēģeris" īsti neko neraksturo. Tā nav ne etniskā kategorija, ne nacionālā kategorija, tas ir vienkārši pēc ādas krāsas paņemts jēdziens, kas īstenībā ietver pārāk daudz un vienlaikus īsti neko."

Profesors uzskata, ka daudz produktīvāk būtu mācīt cilvēkiem nedomāt par otru ādas krāsas līmenī: "Jāmāca domāt par cilvēkiem, kā par noteiktas nācijas pārstāvjiem, noteiktas profesionālās grupas pārstāvjiem utt. Vai tiešām tas ir tik svarīgi teikt, ka tas ir tumšādainais basketbolists? Drīzāk tas ir amerikāņu basketbolists, ja tas ir ļoti svarīgi – tad pasaki – afroamerikāņu basketbolists. Bet jautājums, vai tam katrreiz ir tik milzīga nozīme domāt šādā veidā?"

Joprojām nav vienprātības arī par vārda "žīds" lietošanu

Vārds "nēģeris" ir tikai viens no pretrunīgi vērtējamiem vārdiem. Latvijā daudz biežāk saausīsies, ja kāds "ebreja" vietā pateiks "žīds". Muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis uzsver, ka priekšstats, ka vārds "ebrejs" latviešu valodā ienācis tikai ar padomju okupāciju, ir absolūti maldīgs:

"Vārds "ebrejs" kā vācu aizguvums latviešu valodā pastāvēja agrāk par vārdu "žīds". Mēs varam paskatīties 16., 17. gadsimta tekstus, kur formā "hebrejs" tas ir jau atrodams.

17. gadsimtā un 18. gadsimtā vārdnīcās parādās vārds "žīds", aizguvums, acīmredzot, no baltkrievu valodas. Un tad mēs redzam 19. gadsimtā, ka abi vārdi pastāv līdzās." Ebreju kopiena uzskata, ka pilnībā vārda semantiku izmainīja vācu okupācijas posms Otrā pasaules kara laikā. Iļja Ļenskis stāsta, ka tajā laikā katru dienu laikrakstos parādījās ziņas ar tādiem virsrakstiem, kā "Žīdi-čekisti", "Žīdi-slepkavas", "Žīdi-asinssūcēji", "Žīdu-čekistu briesmu darbi Cēsīs": "Mūsu izpratnē, protams, no šī brīža

vārds "žīds" nav lietojams nekādā oficiālajā apritē. Tas ir vecvārds, kam ir sava vēsture, kam ir savs lietojums kādreiz. Tas nenozīmē, ka mums būtu jācenzē dokumenti, vēl kaut kas, bet mums ir jāapzinās, ka tas nav mūsdienu latviešu valodas vārds."

Andrejs Veisbergs atzīst, ka jautājums ar vārdu "žīds" ir sarežģītāks, jo tas 50 gadus ir iezīmēts kā slikts vārds, kuru mēģināts izskaust no valodas: "Vārdam pašam nav nekādas vainas, bet tas bija apmēram tas pats, kā tagad angļu valodas ietekmē daudziem liekas, ka nevar lietot vārdu "nēģeris". Tas pats bija ar "žīdu" krievu valodas ietekmē, kur tas ir negatīvi ietonēts, un tātad arī mums jāmaina. Bet atšķirība ir, kā jau teicu, "nēģeris" nekad nav bijis uzskatīts par aizvainojošu, kamēr ar vārdu "žīds" mums 50 gadus ir drillēts, ka tas ir vārds, no kura jāuzmanās." Taču Silvija Brice uzskata, ka arī vārdam "žīds" joprojām ir vieta latviešu valodā:

"Vajag taču, velns parāvis, kaut kādu izjūtu par kontekstu, kurā tu lieto to vai citu vārdu, turklāt vēsturiski noteiktā konkrētā situācijā.

Tāpēc man Dēblinā (A. Dēblīna "Berlīne, Aleksandra laukums", tulkojusi Silvija Brice) ir žīdi, kurus es neuztveru kā kaut kādu zākājošu vārdu. Tāpat kā Blaumanim ir žīdi, tāpat kā Jaunsudrabiņam ir žīdi. Un tāpat kā viens otrs ebrejs uzsver, ka viņš nav nekāds ebrejs, bet gan žīds."

Tomēr, atbildot uz jautājumu, vai tas būtu ļoti aizskaroši ar vai bez konteksta šodien attiecībā uz ebreju kopienu pateikt "žīdu kopiena" vai "žīdi", Iļjas Ļenska atbilde ir ļoti kategoriska: "Viennozīmīgi."

Vārdi "leitis" un "leitene" lietuviešiem joprojām nepatīk

Aizvainot var arī mūsu dienvidu kaimiņus ar vārdiem "leitis" un "leitene" kā savulaik dēvēti tie lietuvieši, kuri labākas dzīves meklējumos ieklīduši Latvijā un strādājuši mazkvalificētu darbu. Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, lietuviete Rūta Muktupāvela atceras, ka vēl 2012. gadā šo vārdu negatīvo nokrāsu lietuviešu acīs apstiprinājusi ekspedīcija Saldus novadā, kurp viņa devās kopā ar valodnieci Janīnu Kursīti: "Tur diezgan daudz pārcēlušies dzīvot lietuvieši vēl no tiem laikiem, kad Staļina represiju dēļ viņi nevarēja atgriezties Lietuvā no Sibīrijas izsūtījuma. Un, jā, cilvēki stāsta, ka viņiem visnotaļ nepatīk, ja viņus sauc par leišiem, un sieviete saka: "Ja mani dēvē par leiteni, es jūtu to nievājošo attieksmi." Viņi nav apmierināti. Un atkal ir šis konteksts.

Valodnieki saka, ka "leiši" ir ļoti skaists kuršu izcelsmes vārds, tāda morfoloģiskā palieka. Savukārt sociālais konteksts dod tādu ne visai patīkamu konotāciju."

Piekāpties latviešiem vai uzrunātajiem līdzcilvēkiem?

Par spīti mūsu līdzcilvēku izjūtām mēs, pat negribot aizvainot, paraduma pēc joprojām plaši lietojam vārdu "leiši", tāpat kā "žīdi" un "nēģeri". Džordžs Stīls uzskata, ka vislabāk būtu uzrunāt cilvēku vārdā:

"Kāpēc jāatzīmē ādas krāsa vai rase, kura īstenībā neeksistē bioloģiski vai antropoloģiski? Taču mēs zinām, ka rasisms eksistē."

Rūta Muktupāvela uzskata, ka šajā komunikācijā ir vajadzīgs dialogs un empātija: "Es apzinos un saprotu, kas ir "leitis" un "leiši". Pati lietoju šo etnonīmu, tajā pašā laikā vienmēr tas ir atkarīgs no intonācijas, no situācijas, no pārējām lietām. Un, manuprāt,

šādos kontekstos vispirms vajadzētu pavaicāt pašiem etnonīma nēsātājiem, kā viņus dēvēt, ko viņi domā, vai melnādainie vēlas, lai viņus sauktu par "nēģeriem". 

Jāpamēģina iekāpt viņu kurpēs, jāpamēģina būt empātiskiem, un tad varbūt arī tā komunikācija izlīdzināsies un nebūs arī problēmu, nebūs arī pārpratumu."

Sociālais psihologs Ivars Austers iesaka paraudzīties uz šo situāciju no pretējās puses: "No citas zemes pozīcijām mēs esam kaut kādi "bālie", "bālģīmji". Un tagad: "Eu, bālais, kā tev iet? Mums jau sen tautas pasakā jūs tiekat dēvēti par bālajiem. Jums nepatīk, ka jūs esat bālie? Nu pagaidi, paklausies, nu kā jums var nepatikt, ka jūs esat "bālie"? Mēs taču tagad neiesim mainīt savu nosaukumu jūsu tautai (lai gan tādas tautas nemaz nav!) un mēs turpināsim jūs tā saukt.""

Piemērošanās robežas

Taču valodnieks Andrejs Veisbergs ir pārliecināts, ka ir robeža, līdz kurai piemērošanās ir iespējama: "Nav labi, ka kāda no šīm pusēm mēģina uzspiest visiem pilnīgi savu lietojumu. Tas, ka jūs burbulī  lietojat savu valodu, ir pilnīgi normāli. Zinu, ka vegāni tagad veido savu valodu, kurā nedrīkstēšot būt dzīvnieku vārdi. Mums ir daudz frazeoloģismu ar dzīvniekiem. Tas viss jāsvītro, jo vegāni uzskata, ka dzīvnieki tiek pazemoti." Silvija Brice neslēpj, ka politkorektuma cenzūra valodas jomā viņu apbēdina, jo pazuduši kritēriji un pats pamats, kāpēc tas jādara:

"Mēs katrā ziņā sašaurinām valodu, un mēs radām piespiedu kārtā valodā neiedomājamas konstrukcijas, kuras daiļliteratūrā vispār neiederas.

Teikums – rūpnīcas strādnieks Anglijā trīsdesmitajos gados noguris atnāca mājās pie savas sievas un nabaga mazā bērna ar īpašām vajadzībām? Es to tā tulkošu, es šo nodarīšu tekstam? Es ļoti labi saprotu, ka cilvēku var aizskart vārds "invalīds", bet man arī liekas, ka pēdējā laikā ir piešķirta šī nozīmes nokrāsa, saasināta, paspilgtināta, visi prožektori ir uz to – tas vārds ir tik neglīts, un, saprotams, ka cilvēku, kuru tas skar tieši, ietekmē šāda nostāja."

Par pareizi nepareizajiem vārdiem diskutēja jau Endzelīna laikā

Visticamāk, atgriešanās dažāda līmeņa diskusijās pie pareizi nepareizajiem vārdiem ik pa laikam notiks, jo strīdi par valodu un atsevišķu vārdu lietojumu un politkorektumu bija arī pirms 100 gadiem. Pēc vēsturnieka Iļjas Ļenska stāstītā jau tad netika atrasts kompromiss ne par vārda "žīds", ne "leitis" lietošanu: "Pirmā lielā diskusija par abu vārdu lietojumu notika 1920. gadā, kad šo jautājumu skatīja Latvijas augstskolu padome. Universitātes rektors Felsbergs (LU pirmais rektors Ernests Felsbergs) izteicās, ka viņam vārds "žīds" šķietot tāds kā aizvainojošs, un nodeva šo jautājumu Filoloģijas fakultātes izskatīšanai. Valodnieks Jānis Endzelīns un folklorists Pēteris Šmits izteicās, ka, viņuprāt, vārds "žīds" ir lietojams. Endzelīns vēl piebilda kaut ko ļoti svarīgu. Viņš teica, ka, pat ja šis vārds noteiktai etniskai grupai šķiet aizskarošs, nevar tik viegli piekrist viņu vēlmei saukties citādi. Tas ir politisks jautājums, tā būtu muguras locīšana svešinieku priekšā, un ka varbūt kaut kādā brīdī arī leiši negribēs vairs saukties par "leišiem", bet par "lietuviešiem". Galu galā neko tā arī neizlēma." Andrejs Veisbergs uzskata, ka kaut ko valodā reglamentēt no augšas būtu pilnīgs absurds: "To var izdarīt tikai totalitārā sabiedrībā, un arī totalitārā sabiedrībā, tikko vienu vārdu aizliegs, parādīsies cits vārds, kas to aizstās." Veisbergs ir pārliecināts, ka garās diskusijas ap bīstamajiem vārdiem ir pilnīgi bezjēdzīgas: "Vislabāk būtu vienoties par to, ka katrs lieto valodu pēc savas gaumes un izpratnes, un mēs cenšamies būt pieklājīgi un iecietīgi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti