Balva ik gadu godina labākos muzeju projektus, proti, labākās izstādes, ekspozīcijas, izglītības programmas, izdevumus un citus. Šogad pirmo reizi balvas vēsturē tiks izcelts arī konkrēta cilvēka ieguldījums muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā, piesakot jaunu apbalvojumu Latvijas muzeju nozarē - Mērijas Grīnbergas balvu.
Jauna nominācija – Mērijas Grīnbergas balva – tiek iedibināta, lai uzsvērtu un atgādinātu plašākai sabiedrībai, ka muzeja vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm nozīmīga loma ir muzeja darbiniekiem. Ar šo apbalvojumu LMB arī atzīmē desmit gadus kopš LMB Gada balvas (sākotnējais balvas nosaukums – “Zelta puteklis”) izveidošanas, kas aizvien ir vienīgais apbalvojums Latvijas muzeju nozarē.
Mērijas Grīnbergas balva atšķirībā no pārējām LMB Gada balvas nominācijām tiks pasniegta personai, nevis projektam. To saņems muzeju nozares darbinieks, kurš ar savu nesavtīgo darbu ir veicis būtisku ieguldījumu muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā.
Iedvesma šādai balvai radās no Latvijas simtgades filmas “Mērijas ceļojums” (režisore Kristīne Želve), tā stāsta par muzeja darbinieci Mēriju Grīnbergu (1909 – 1975), kas 1944. gadā devās līdzi vilcienam ar Latvijas mākslas vērtībām, ko centās izvest vācu okupācijas spēki un, pateicoties kurai, mākslas vērtības atgriezās dzimtenē. Šogad un turpmāk pretendenti balvai tiks izvirzīti sadarbībā ar Latvijas Muzeju padomi.
LMB Gada balvas mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu un kvalitatīvu muzeju nozares attīstību Latvijā. Konkursa kārtībā vērtētie muzeju projekti tiks godināti deviņās nominācijās, izceļot kvalitāti, pieejamību un nozīmi sabiedrībā. Šogad balvai pieteikti 72 muzeju projekti, kas ir lielākais pieteikumu skaits LMB Gada balvas vēsturē. Visvairāk saņemto pieteikumu un līdz ar to arī vissīvākā konkurence šogad ir nominācijās “Gada tematiskā izstāde”, “Izglītojošs projekts muzejā” un “Gada publikācija”. Ar visiem pieteikumiem ir iespējams iepazīties LMB “Facebook” vietnē.
LMB Gada balva tiek pasniegta arī tādās nominācijās kā “Gada mākslas izstāde”, “Muzeja pieejamības projekts”, “Gada ekspozīcija”, “Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā” un “Muzeja inovācijas projekts”. Izceļot muzeju starptautiskos panākumus, savu balvu pasniegs arī ICOM (International Council Of Museums) Latvijas Nacionālā komiteja.
Apbalvošanas ceremonija notiek katru gadu maijā kādā no Latvijas muzejiem un pulcē kopā Latvijas muzeju profesionāļus, vienlaicīgi atzīmējot arī Starptautisko muzeju dienu.
Šogad par norises vietu izvēlēta Daugavas muzeja teritorija Doles salā. Pasākums notiks brīvā dabā visas dienas garumā.
LMB Gada balvas žūrijā šogad darbojās LMB valde: valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde (Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā) un LMB valdes locekļi Alberts Rokpelnis (vēsturnieks Valmieras muzejā), Anna Balandina (Komunikācijas nodaļas vadītāja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā), Ieva Priede (galvenā speciāliste izglītojošā darbā Talsu novada muzejā), Zane Melāne (galvenā krājuma glabātāja Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā), Kristīne Skrīvere (Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja), Sandra Mackeviča (direktora palīdze Latvijas Kara muzejā), Rihards Sisojevs (galvenais krājuma glabātājs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā), Daiga Dupate (Rīgas Stradiņa universitātes vēstures muzeja vadītāja) un LMB revīzijas komisijas locekļi: Agra Brūne (Latvijas Sporta muzejs) un Ināra Rumbina (Ķekavas novadpētniecības muzejs), kā arī Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētājs Jānis Garjāns.
"LMB Gada balvu 2019" atbalsta AS “Latvenergo”, “Laimas” šokolādes muzejs, žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture”, SIA “Piebalgas porcelāns”, Latvijas Sporta muzejs un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Latvijas Muzeju biedrība ir nevalstiska organizācija, kas uz brīvprātības principa apvieno 109 valsts, pašvaldības, privātos un autonomos muzejus. Tā ir lielākā šāda veida organizācija Latvijā, kas izveidota ar mērķi pārstāvēt muzeju intereses un muzeju nozari Latvijā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas muzeju nozares attīstību, lai stiprinātu tās kapacitāti un uzlabotu tās konkurētspēju, rīcībspēju un tēlu valsts un starptautiskā līmenī.
Mērija Grīnberga jaunākā ir piederīga slavenajai Grosvaldu dzimtai. Izcilo Grosvaldu dzimtu bez Mērijas Grīnbergas jaunākās pārstāv gan viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja, gan viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982); vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924) un viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936), kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962), gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920), ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) un Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982). Tuvākā nākotnē izdevniecība “Latvijas mediji” plāno sakārtot un izdot Mērijas Grīnbergas (vecākās) autobiogrāfiskos materiālus. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu projekta #Grosvaldi1919 ietvaros dažādi dokumenti par šīs dzimtas vēsturi lasāmi arī LSM.lv.
