Līdzdarbojoties, varēs kļūt par mākslinieku
Gaismas festivāla „Staro Rīga” pamatprogrammas tēma šogad ir „Gaisma ausa”, turpinot pagājušā gada „Gaismas pils” motīvu. Pilsētas vidū uz AB dambja atradīsies gaismas staru veidots Austras koks. Kopumā gan šogad rīkotāji uzsvaru likuši uz atrakcijām, kurās iedzīvotāji varēs līdzdarboties.
Uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalma fasādes būs vajadzīgi sešu roku pieskārieni, lai parādītos kāda Jāņa Rozentāla glezna. Šis objekts tapis par godu mākslinieka 150.jubilejai. Tikmēr iedzīvotāji paši ar interaktīvu otu varēs kļūt par gleznotājiem pie Rīgas pils, izmēģinot spēkus abstrakcionisma virzienā „action painting”.
„Tas nozīmē, ka uz lieliem formātiem mākslinieks šķaida, triepj krāsu, un tādā veidā rodas mākslas darbs. Šogad par savu audeklu mēs esam izvēlējušies prezidenta pils torni, tātad Pils laukums, kur mēs aicināsim ikkatram kļūt par mākslinieku, paņemt rokā šo otu, atvēzēties un triept, izdarīt šo vēzienu, un tādā veidā kļūt par darba autoru,” skaidro projekta autore Madara Gruntmane.
Uz pils torņa cilvēku vēzieni parādīsies kā gaismas projekcijas, taču blakus iekārtotā laboratorijā cilvēku mākslas darbs iegūs pavisam taustāmas aprises.
„Kurā vietā viņš uz torņa tēmēs, tur arī tas krāsas traips parādīsies, bet no tā spēka, no tā vēziena, kā viņš viņu trieps, blakus tajā mazajā mūsu laboratorijā krāsa izšļāksies, un tas traipiņš tiks nofilmēts. Tajā laboratorijā iekšā ir maziņš pils tornis,” piebilst Gruntmane.
Par bēgļiem un homofobiju
„Staro Rīga” festivālā būs arī objekti, kas liks aizdomāties par sabiedrībā jūtīgām tēmām. Kanālmalā pie Reimersa ielas atradīsies palestīniešu un libāniešu vizuālā mākslinieka Alā Minavī darbs „Mana gaisma ir tava gaisma…”, kas godinās Sīrijas bēgļus. Objekts sastāvēs no sešiem tēliem, atspoguļojot vienu bēgļu ģimeni.
Savukārt Latvijas Kultūras koledžas pagalmā būs redzamas gaismas un video projekcijas „Homofobija. Cilvēks un dzīvnieks pilsētā”. Katru stundu notiks arī priekšnesums, kurā studenti ar skaņu un deju pievērsīs uzmanību tādām problēmām kā homofobija, rasisms, stereotipi un cilvēktiesību neievērošana. Šo darbu finansē Latvijas Kultūras akadēmija, taču par lielāko daļu objektu gan maksā Rīgas dome.
Strauji auguši tēriņi, tomēr aizvien nepietiekami
Kopā šogad „Staro Rīga” festivālā ir 42 gaismas objekti, lielākoties pilsētas centrā. Līdz ar festivāla attīstību, strauji auguši arī tēriņi. Pirms diviem gadiem „Staro Rīga” domei izmaksāja 100 000 eiro, pērn – 200 000, taču šogad jau 325 000 eiro. Pasākuma rīkotāja Diāna Čivle gan uzskata, ka finansējums joprojām ir salīdzinoši mazs tāda mēroga gaismas festivālam. „Rīgas gaismas festivāla finansējums ir četras vai peicas reizes mazāks nekā tāda paša mēroga festivāls kaut kur ārpus Latvijas. Faktiski pusmiljons ir minimālais, ko es zinu, kāds budžeta cipars ir kādam gaismas festivālam.”
Čivle arī stāsta, ka pasākums piesaista tūristus. Tādēļ izdevumus varot uzskatīt arī par ekonomikas sildīšanu: „Un arī ja mēs parēķinātu šo ekonomisko atdevi no festivāla, tā noteikti būtu ļoti liela. Mēs esam rēķinājuši citiem pasākumiem, un tur ir šī formula, ka viens ieguldīts eiro atnes atpakaļ netiešajos ienākumos četrus. Tā kā ieguldīt naudu kultūras pasākumos – tā nav tāda lieka greznība. Tā ir faktiski ekonomikas sildīšana.”
Festivāls „Staro Rīga” notiks no 17.līdz 20.novembrim. Objekti būs apskatāmi no pulksten 17.00 līdz 23.00 vakarā. Tā kā vislielākais apmeklētāju pieplūdums gaidāms valsts svētkos 18. novembrī, rīkotāji iesaka cilvēkiem, kuri objektus vēlas aplūkot mierīgākā gaisotnē, ierasties kādā citā no festivāla dienām.
