Šogad arhitektūras darbus vērtēs arī pēc to rūpīguma un pamatīguma

Šogad, vērtējot gandrīz 20 aizvadītā gada labākos pašmāju arhitektūras darbus, Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa žūrija izvirzījusi jaunu kritēriju – rūpību un pamatīgumu.

Kā norāda Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas pārstāve un pagājušā gada Lielās balvas ieguvēja Linda Krūmiņa, Zolitūdes traģēdija, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības, atstājusi iespaidu uz ikvienu arhitektu un būvniecībā iesaistīto. Kā zināms, pērn 21. novembrī sagruvusī veikala "Maxima" ēka Priedaines ielā 2011. gadā bija saņēmusi Arhitektūras gada balvu

Šogad, žūrijai sanākot kopā, daudz esam diskutējuši par to, kādam jābūt konkursam, kā un vai vispār šādas lietas procesā varam ieraudzīt un ietekmēt. Rezultātā ir nācis klāt viens kritērijs - rūpība un pamatīgums, kas arhitektiem un žūrijai uz ēkām liek paskatīties daudz pamatīgāk. Var saprast arī otru viedokli, ka žūrija nekad nebūs tā, kas varēs pārbaudīt normatīvus un saskaņojumus, kāpēc ēka vispār nodota ekspluatācijā,” skaidro Krūmiņa.

Arhitekte gan piebilst – Zolitūdes traģēdija nav atstājusi redzamu iespaidu uz šogad konkursā iesniegtajiem darbiem: "Viens gads arhitektūrā nav rādītājs, vai un kā arhitektūra izmainās. Daudzi iesniegtie darbi ir tapuši desmit un vairāk gadu garumā, kas šogad iesniegti. Tiešu tendenci pēc Zolitūdes traģēdijas nevaru saskatīt,” norāda žūrijas pārstāve.

Krūmiņa uzsver, ka šogad, līdzīgi kā citus gadus, iesniegti spēcīgi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi.

Ļoti patīkama ir arī vairāki konkursam iesniegtie urbānisma darbi, kas nav tapuši viena vai divu gadu laikā, bet kas ir vairāku gadu desmitu rūpīgs darbs plānošanā un izstrādē. Arī šādus darbus šogad redzam listē,” atklāj Linda Krūmiņa.

16. aprīlī tiks publiski paziņoti tie gandrīz 20 Latvijas arhitektūras darbi, ko Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa žūrija izvēlējusi kā aizvadītā gada labākos un virzīs tālākai vērtēšanai līdz konkursa izšķirošo balvu sadalei.

Lai nonāktu pie labāko darbu jeb pusfinālistu saraksta, nacionālā žūrija visus konkursam iesniegtos darbus vērtēja teju divus mēnešus un ir izbraukājusi visu Latviju, tos apskatot klātienē. Arī šogad darbu ģeogrāfiskais spektrs ir ļoti plašs un tikai aptuveni trešā daļa reprezentē Rīgu. Konkursam pieteikti arī daudzi darbi, kas ir nevis uzceltas būves, bet vai nu arhitektoniskas vīzijas, vai ar arhitektūru saistīti starpdisciplināri projekti, un vairākiem no tiem arī ir izdevies iekļūt pusfinālā. Visi pusfināla darbi tiks iekļauti Latvijas arhitektūras gada labāko darbu izstādē, kas maijā tiks eksponēta rīdziniekiem un Rīgas viesiem brīvi apskatāmā formātā Torņa ielā blakus Arhitektu namam, bet vēlāk kā ceļojoša tiks izstādīta vairākās Latvijas un Eiropas pilsētās. Par katru no šiem darbiem tiks arī veidota īpaša videofilma ar autoru intervijām.

Nākamajā etapā finālistus jeb labākos no labākajiem vērtēs un uz balvām virzīs konkursa starptautiskā žūrija. Kā uzsver Linda Krūmiņa, Lielās balvas ieguvējs jau vairākus gadus ir tieši starptautiskās žūrijas kompetence.

Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšana notiks 16. maijā, ko kuplinās plašāka Latvijas Arhitektūras svētku programma piecu dienu garumā laikā no 13. maija līdz 17. maijam.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti