Ar fragmentiem no grafiķa Indriķa Zeberiņa savulaik rakstītām vēstulēm Snēpeles muižas pils telpā atklāta viņam veltīta piemiņas istaba. Mākslinieks dzimis Snēpeles pagastā. Ar saviem darbiem viņš devis lielu ieguldījumu latviešu grāmatu grafikas attīstībā. Tipāži mākslinieka darbos ir viegli pārspīlēti un satīriski. Viņa vizuālais redzējums savulaik papildināja pasaku grāmatas, piemēram, ''Lapsa un vilks'', ''Bargais kungs'', arī daiļliteratūru - Jāņa Jaunsudrabiņa “Zaļo grāmatu”, Andreja Upīša “Sūnu ciema zēnus”, Annas Brigaderes “Dievs, daba, darbs” un daudzas citas.
Ideja, ka mākslinieka dzimtajā pusē vajadzētu ierīkot piemiņas istabu, bijusi jau pirms kādiem 12 gadiem. Indriķa Zeberiņa 135 gadu jubileja likusi sasparoties, un piemiņas istaba nu ir atklāta.
"Es izsapņoju, ka var būt nevis kā muzejs, bet kā darbnīca, kur var kaut ko darīt, pazīmēt, pakrāsot, palasīt vēstules," saka Snēpeles kultūras nama vadītāja Raimonda Vilmane.
Materiālus piemiņas istabai vākusi gan vietējā bibliotekāre, gan devuši radinieki. Viens no tiem ir Arvīds Līdaka, kuram mākslinieks bija vecmāmiņas brālis, mākslinieka personība joprojām viņam spilgtā atmiņā.
"Daudz mammai rakstīja, brauca ciemos. Es tāds mazs puika biju, viņš jau bija fotogrāfs, ar savu humoriņu, ļoti interesants," atceras Indriķa Zeberiņa radinieks Arvīds Līdaka.
Viena daļa mākslinieka oriģināldarbu glabājas Kuldīgas novada muzejā. Arī te gatavojas Indriķa Zeberiņa jubilejas izstādei.
"Es pat varētu teikt, ka [Zeberiņš] ir no Latvijas simboliem, savulaik izcilākais grafiķis, darbi ir ļoti nozīmīgi, jo aktualitāte nav pazudusi," norāda Kuldīgas novada muzeja direktors Eduards Dambergs.
Jāteic, ka par savu māksliniecisko darbību un satīrisko skatu uz notiekošo Latvijā PSRS okupācijas sākumgados mākslinieks vairākus gadus bijis ieslodzījumā, tāpēc padomju gados viņu maz pieminēja. Piemiņas istabas ierīkotāja Raimonda Vilmane atzīst, ka paveiktais ir tikai sākums, vēl padomā daudz ideju.