Nesen Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta degvielas uzpildes stacija Ogrē un Radio un televīzijas tornis Rīgā. Savukārt pašlaik notiek darbs – sarunas, pētīšana, apsekošana – pie tā, lai sarakstā varētu iekļaut “Sēnīti” un Daugavpils kinoteātri.
Atzinību par šādu ieceri pauda mākslas zinātniece Inese Baranovska, gan piebilstot – tas ir stipri par vēlu, jo daļu 20.gadsimta 60.gadu arhitektūras pērļu esam jau pazaudējuši.
Līdz šim rezonansi izpelnījās Ogres degvielas uzpildes stacija, kas atrodas Ogrē, Daugavpils ielā 74, nonākšana pieminekļu sarakstā. Kukaine gan skaidro, ka tā nav gluži parasta ēka -
stacijas projektu 1959.gadā izstrādāja Igaunijas arhitekte, bet pašlaik no visiem šādiem objektiem tas palicis tikai Ogrē.
Tolaik ēkas risinājums bija arī tehnoloģiski inovatīvs. “Un arī arhitektūras valoda ir ar izsmalcinātām, skaidrām līnijām, un plūdlīnija pašā ēkas arhitektūrā un apjomā. Arī kā atsevišķa vērtība atzīmēts dizaina burtu salikums “Degviela” , kas arī ir atnācis līdz šodienai autentisks,” skaidro inspekcijas vadītāja vietniece.
“Kultūras mantojums nav tikai skaists un estētisks, bet arī lai stāstītu par cilvēku dzīvi un ikdienu vēsturē – kā dzīvojuši, kādi bijusi estētiskā izpratne, kāda bijusi arhitektūra, domāšana. (..) Atsaucoties ļoti lielai sabiedrības interesei un vēsmām no Eiropas un pasaules kultūras matojuma aizsardzībā,
20.gadsimta mantojumam pietuvojusies robeža, ka tas jāizvērtē un labākie piemēri ir jāatstāj kā liecība, jo tas ir ļoti trausls un zūd,” skaidro Kukaine.
Līdzīgi arī mākslas zinātniece Inese Baranovska mudina uz kultūras mantojumu raudzīties plašāk. Neizpratni par degvielas uzpildes stacijas iekļaušanu pieminekļu sarakstā viņa skaidro ar to, ka vecākās paaudzes cilvēki vēlējās aizmirst padomju dzīves īstenību, bet jaunākās paaudzes saskata diezgan lielu eksotiku tajā. Viņa piebilst, ka cilvēki visneuzmanīgāk attiecas pret tuvāko pagātni.
