Slaveno «Sēnīti» grib iekļaut aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Pašlaik notiek darbs pie kādreizējā restorāna “Sēnīte” uz Vidzemes šosejas un Daugavpils kinoteātra iekļaušanas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.

Nesen Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta degvielas uzpildes stacija Ogrē un Radio un televīzijas tornis Rīgā. Savukārt pašlaik notiek darbs – sarunas, pētīšana, apsekošana – pie tā, lai sarakstā varētu iekļaut “Sēnīti” un Daugavpils kinoteātri.

Atzinību par šādu ieceri pauda mākslas zinātniece Inese Baranovska, gan piebilstot – tas ir stipri par vēlu, jo daļu 20.gadsimta 60.gadu arhitektūras pērļu esam jau pazaudējuši.

Līdz šim rezonansi izpelnījās Ogres degvielas uzpildes stacija, kas atrodas Ogrē, Daugavpils ielā 74, nonākšana pieminekļu sarakstā. Kukaine gan skaidro, ka tā nav gluži parasta ēka -

stacijas projektu 1959.gadā izstrādāja Igaunijas arhitekte, bet pašlaik no visiem šādiem objektiem tas palicis tikai Ogrē.

Tolaik ēkas risinājums bija arī tehnoloģiski inovatīvs. “Un arī arhitektūras valoda ir ar izsmalcinātām, skaidrām līnijām, un plūdlīnija pašā ēkas arhitektūrā un apjomā. Arī kā atsevišķa vērtība atzīmēts dizaina burtu salikums “Degviela” , kas arī ir atnācis līdz šodienai autentisks,”  skaidro inspekcijas vadītāja vietniece.

“Kultūras mantojums nav tikai skaists un estētisks, bet arī lai stāstītu par cilvēku dzīvi un ikdienu vēsturē – kā dzīvojuši, kādi bijusi estētiskā izpratne, kāda bijusi arhitektūra, domāšana. (..) Atsaucoties ļoti lielai sabiedrības interesei un vēsmām no Eiropas un pasaules kultūras matojuma aizsardzībā,

20.gadsimta mantojumam pietuvojusies robeža, ka tas jāizvērtē un labākie piemēri ir jāatstāj kā liecība, jo tas ir ļoti trausls un zūd,” skaidro Kukaine.

Līdzīgi arī mākslas zinātniece Inese Baranovska mudina uz kultūras mantojumu raudzīties plašāk. Neizpratni par degvielas uzpildes stacijas iekļaušanu pieminekļu sarakstā viņa skaidro ar to, ka vecākās paaudzes cilvēki vēlējās aizmirst padomju dzīves īstenību, bet jaunākās paaudzes saskata diezgan lielu eksotiku tajā. Viņa piebilst, ka cilvēki visneuzmanīgāk attiecas pret tuvāko pagātni. 

20 komentāri
anna
Bijušie Turībnieki (Strautiņš) atrada veidu, kā savu nolaisto graustu uzkraut valstij. Vecais kļuva par miljonāru iztirgojot bijušos patērētāju biedrību veikalus. Sēnīti marinēja, marinēja, līdz izdomāja, ka atjaunot dārgi, nojaukt dārgi - atdos valstij. Man patīk šis objekts bet nav skaidrs kapēc tika tik ilgi marinēts. Vai gaidīja, ka valsts atjaunos, lai var izdevīgi iznomāt? Tur apakšā kādam seskam lielas cerības.
Kadrija
Ja nekļūdos, tad restorāna kupola konstrukcija bez balstiem zālē esot unikāla vai vismaz viena no pirmajām tādām. Un tas jau ir tas, kāpēc runā par iekļaušanu VAKP sarakstā, bet vecākās un vidējās paaudzes cilvēkiem labā atmiņā gan restorāns, alus pagrabiņš vai kulinārija un konditoreja. Bija gan glaunais gals, gan parastiem cilvēkiem ikdienā pieejama kvalitatīva produkcija - tik garšīgus cīsiņus mīklā vairs nekad neesmu ēdusi. Vēl 90.gadu sākumā atvēra vasaras kafejnīcu, it kā uzlaboja bistro, iekārtoja veikalu, vieta taču ideāla - 2 šoseju krustpunktā, stundu no/līdz Rīgai. Vesels cehu komplekss aizmugurē, visu drošvien varēja ražot uz vietas, bet tas jau arī tagad nav vajadzīgs. Klīda baumas, ka Strautiņš vairākkārt atteicies pārdot, bet izmantot pats, kā redzams, nav mācējis. Viss jau būtu skaisti, ja vien sen nebūtu par vēlu. Nez kāda nauda tagad vajadzīga, lai kaut ko saglābtu. Tagad tiešām bail garām iet :(
es
Tā sēnīte tagad pieder Ivars Strautiņš (tā intervijā http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/83800/grust-kadreiz-slavena-restorana-senite-ekas-foto) kas bija Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētājs. Intervijā teica ka nav laiks vēl remontēt. Nu tagad sagaidīja vai arī izlūdzās naudu no valsts. Nu vai tad tā nav valsts apzakšana?
Dzintars
17 pavasara mirkļi tika filmēti Lorupes gravā! Pat to laiku smagais gāja garām, režisors neuzspēja no kadra aizvākt! Bet pa lielam jau var teikt ,ka pie " Sēnītes" filmēts!
Aivis
Pie Incukalna Senites ir filmeta filma - "17 Pavasara mirklji".
Precizējums
"notiek darbs pie kādreizējā restorāna “Sēnīte” uz Vidzemes šosejas" UZ šosejas ceļa remontdarbi diemžēl nenotiek, bet Sēnītes drupas joprojām atrodas PIE šosejas.
Jap
Tad jau blakus esošos gudrona dīķus arī tanī sarakstā? Smieklīgi. Ko vēl - Klidziņu? Sprīdīša muzeju?
Daina Briede Briede
Ljoti, ljoti zheel "Seeniti" mana mamma tur 15 gadus virtuvee nostradaja, es praksi gaaju, maasas viirs restoraanaa par viesmiili nostradaja entos gadus, ljoti labas un daargas beerniibas atminjas saistaas tieshi ar sho vietu...zheel ka viss aiziet postaa :(
Una
Beidzot vismaz kāds ir atcerējies, ka mums ir šāda vieta. Kad braucu tai garām, vienmēr ar skumjām noskatos, kā šī vieta brūk. Bet kādreiz tā bija dzīvības pilna, iecienīta un pieprasīta. Bet - vai iekļaušana šajā sarakstā kaut ko mainīs?
bebe
no saakuma nolaizh pa grunti-tagad reanimee!!!murgs!
Ha ha
Izdomāja, kā sakārtot nekam nevajadzīgo biznesu! Smieklīgi! Atraduši gan baigo kultūras vērtību!
LIVIJA
"SENITE "MILA "SENITE "!!!!! KAD NAKAS BRAUK GARAM ,SIRDS SAP SKATOTIES UZ SO PAMESTIBU .KADREIZ DZIVOJU BLAKUS "STALSENOS "UN KATRU DIENU ,KAD BRAUCU UZ GAUJU UZ DARBU ,GARAM GAJU .VISAS STAV VIETAS PRIEKS MASINAM BIJA PILNAS ,LAI KAUT KO NOPIRKTU VAJADZEJA RINDA PASTAVET ,BET RESTORANA LAIKUS VIETU PIESACIT .MANA MASICA STRADAJA PAR EKONOMISTI "SENITE "UN VINA NEBIJA NE STUKACKA ,NE KOMUNISTE .UN DAUDZI MANI PAZINAS TUR STRADAJA .VIENKARSI ,NORMALI CILVEKI UN NEVAJAG TADAS MULKIBAS RAKSTIT .VAI TAGAD IR LABAK ,KA IR TADA PAMESTIBA UN KRUMI APKART ,KA BAILES PIETURA STAVET .
...
lepns restorāns, krogs, ....padomju laikos!!!
Ansis Caune Caune
Kas reiz nodedzis, to vairs nekur nevar "iekļaut, kā savulaik slaveno Saulkrastu "Vāravu"...
Inga Primaka
Tad jau arī ''Jūras pērle'' jāiekļauj šajā sarakstā.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti