Katrai skolēnu komandai dotas ne vairāk kā desmit minūtes, lai prezentētu kultūras vērtības, kuras, viņuprāt, raksturo mūsdienu Latvijas jaunatni un ko reiz varēs saukt par vēsturiskām. Jau definētajā Kultūras kanonā iekļautas 99 kultūras ekspertu nosauktas vērtības. To vidū tautas tradīcijas, vizuālā māksla, mūzika, literatūra... Valsts kultūras kanona sastādīšanā piedalījies arī etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. Viņš teic, kultūras kanons ir miris, ja tas ir plauktos un ar to nekas nenotiek.
Es sagaidu, kad būs tāda veiksmīga sintēze no jēdzīgas idejas un atraktīvas šīs idejas prezentēšanas,” norāda LU asociētais profesors Valdis Muktupāvels.
„Konkurss jauniešiem ir veidots ar mērķi dot arī skolu jaunatnei iespēju domāt par savu identitāti, par to, kas jauniešiem ir vērtīgs,” atzīst projekta „Jaunais kultūras kanons” vadītāja Anda Laķe.
Starp lietām, cilvēkiem un notikumiem, ko vidusskolu jaunieši piemin kā savas paaudzes identitātes veidotājus ir komponists Ēriks Ēšenvalds, Jāņa Norda filma „Mammu es tevi mīlu”, māksliniece Maija Tabaka, portāls „Satori”, Koncertzāle „Gors” un citas vērtības..
Mēs sasaistījām mūsuprāt ļoti labo seno tradīciju festivālu ar mūsdienu mūzikas un mākslas festivālu „Positivus”,” stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vidusskolnieks Edgars Apermanis.
Starp 12 finālistiem, par uzvarētājiem šogad atzīti ir Ogres Valsts ģimnāzijas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas. Ogrēnieši uzskatīja, ka ārzemnieks Latviju vislabāk iepazītu, ja piedzīvotu festivālu Staro Rīga, redzētu izrādi Ģertrūdes ielas teātri, kā arī noklausītos prozas lasījumus un dzejas dienas. Savukārt Tukumnieki tūristu aicinātu uz Kalnciema kvartālu, restorānu Bibliotēka Nr. un Vestarda Šimkus koncertu.
