Skolēnu dziesmu un deju svētki savu artavu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma kopšanā dod kopš 1960.gada. Toreiz Rīgā pulcējās ap 10 tūkstošiem jauno dziedātāju un dejotāju, un kopš tā laika tradīcija krietni vērsusies plašumā. Šovasar XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos būs jau 37 tūkstoši dalībnieku.
Svētku koncepcijas pamatā šogad ir burti jeb „burt(u)burvība”, kas simbolizē skolēnu svētkus kā augšanas un mācīšanās procesu.
„Koncepcijas pamatā ir izpratne par to, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki ir Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ābece. Un katrai ābecei uz vāka ir trīs burti – ABC. (..) Dziesmu svētki ir lielā noslēpuma atklāšanas brīdis. Tā noslēpuma, ko mēs tautā no vienas paaudzes otrā nododam. Un lai tas būtu pilnskanīgi, ir jāmācās. Tieši kā skolā. Un tāpēc – „Burt(u)burvība”,” stāsta idejas autore, režisore Inga Krišāne.
Svētku programmu veidos vairāk nekā 50 notikumi, tai skaitā tradicionālie lielkoncerti Mežaparkā un Daugavas stadionā, svētku gājiens. Sekojot jauniešu vēlmēm un interesēm, pirmo reizi Ķīpsalā notiks mūsdienu deju lielkoncerts, bet augošo kokļu mūzikas popularitāti atzīmēs ar koncertu Lielajā ģildē. Kokles mūsdienīgumu akcentē gan koncerta nosaukums „Mana skārienjūtīgā kokle”, gan koncerta pieteikuma video, kurā koklētāji izspēlē populārās amerikāņu smagā metāla grupas „Metallica” mūziku.
Pirmo reizi svētkiem gatavojas arī diasporas kolektīvi.
Šobrīd pieteikušies 375 bērni no Īrijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Luksemburgas, Norvēģijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrālijas.
„Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka latviskā kultūra un latviskā identitāte ir patiešām svarīga arī cilvēkiem, kuri šajā brīdī nav Latvijā,” uzsver izglītības ministre Mārīte Seile, kuras vadītā ministrija pārrauga svētku rīkošanu.
Rūkošais Latvijas iedzīvotāju skaits pagaidām nav bijis šķērslis sasniegt arvien jaunus Skolēnu dziesmu un deju svētku rekordus, secina par svētku norisi atbildīgā Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Agra Bērziņa.
Tiesa gan, retās mūzikas stundas skolās atstāj iespaidu uz jauno dziedātāju gribēšanu un varēšanu. To gan nevar teikt par dejotājiem.
„Ja samazinās skolēnu skaits skolās, tad dejot gribētāju skaits ir pieaudzis. Mazliet sarežģītāk ir ar dziedātājiem, jo kora dziedāšanas tradīcijas stiprināšanā ir ļoti svarīga paaudžu nomaiņa, lai skolās ienāktu un strādātu jauni, radoši un aizrautīgi mūzikas skolotāji, kuriem pašiem kora dziedāšana ir liels prieks,” saka Bērziņa.
Ar svētku programmu jau tagad var iepazīties mājaslapā dziedundejo.lv, bet līdz biļetēm vēl jāpaciešas – tās sāks tirgot vien maija otrajā pusē. Biļešu cenas būs no sešiem līdz 20 eiro. Svētku kopējais budžets ir 4,2 miljoni eiro. Ir arī vairāki lieli atbalstītāji, tomēr kopumā ar sponsoru piesaisti nevedoties tik labi kā gribētos.
„Mūsu cerības bija lielākas, bet acīmredzot bērnu pasākumi nav īstā mērķauditorija,” secina VISC Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta direktore.
Drīzumā sāksies brīvprātīgo pieteikšanās darbam svētkos, bet jau pašlaik rīkotāji aicina no dalībnieku vidus pieteikties reportierus, kuriem uzticēs ar viedtālruņiem fiksēt kadrus no mēģinājumiem, skatēm un pasākumu aizkulisēm.
