Kultūra

Nacionālajā teātrī pirmizrādi pieredzēs Harija Gulbja luga "Cīrulīši"

Kultūra

Jau ceturto reizi notiks labdarības koncerts Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcai

"Skolas soma" dažviet dubultojusi kultūras iestāžu slodzi

«Skolas soma» dažviet dubulto kultūras iestāžu slodzi; trūkst naudas papildu darbiniekiem

Simtgades programmas iniciatīvu „Latvijas skolas soma”, kuras mērķis ir ļaut ikvienam skolēnam vismaz reizi semestrī piedzīvot kādu kultūras pasākumu, kultūras dzīves rīkotāji vērtē ļoti atzinīgi. Taču praksē parādījušās arī pirmās problēmas – daļa kultūras iestāžu netiek galā ar strauji pieaugušo pieprasījumu un norāda, ka ar „Skolas somai” atvēlēto naudu jaunām programmām un papildu darbiniekiem nepietiek.

Lai arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nekad nav varējis sūdzēties par skolēnu grupu trūkumu, „Skolas somas” dēļ pieprasījums pēc muzeja programmām skolēniem teju dubultojies. Direktori Māru Lāci tas vienlaikus gan priecē, gan satrauc: „”Skolas soma” ir radījusi situāciju, ka mēs ar tiem resursiem, kādi mums ir, nevaram apkalpot esošo pieprasījumu. Esam spiesti arī atteikt vai teikt – lūdzu, nāciet pēc mēneša, diviem, trim…”

„Skolas somas” naudu – semestrī vidēji septiņus eiro uz vienu skolēnu – skolas maksā tikai par dalību konkrētajā programmā vai nodarbībā, bet muzejam papildu finansējums jaunu programmu izstrādei vai papildu darbiniekiem nepienākas.

 

„Mēs strādājam uz esošajiem resursiem un esošajām programmām, tikai mums ir daudz lielāks pieprasījums.

Skolēnu skaits LNMM galvenajā ēkā septembrī un oktobrī:

  • 2017.gadā – 4431;
  • 2018.gadā – 5428.

Grupas mākslas muzejā “Rīgas birža” septembrī un oktobrī:

  • 2017.gadā – 31;
  • 2018.gadā – 50.

Ekskursijas un nodarbības Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā septembrī un oktobrī:

  • 2017.gadā – 144,
  • 2018. – 484.

“Dirty Deal Teatro”:

  • 2018.gada decembrī plānotas 17 izrādes pamatrepertuārā
  • + 19 „Skolas somas” ietvaros.

Finansējums tiek dots skolām, un izskatās, ka viena no visvienkāršākajām iespējām to ir iztērēt muzejā. (..) Mēs būtu gribējuši, lai arī mums tiek piešķirta kāda daļa no šī finansējuma, lai mēs varētu sagatavot jaunas programmas vai varbūt uz šo brīdi pieņemt papildu darbiniekus,” norāda Lāce.

Līdzīgi kā lielo Latvijas Nacionālo mākslas muzeju „Skolas somas” dalībnieki „gāž apkārt” arī mazo nevalstisko teātri „Dirty Deal Teatro”. „Jūs fonā dzirdat spiedzienus, tas ir no izrādes „Nāves ēnā”, kurā bērni paši piedzīvo sajūtas, kā būtu, ja viņi būtu uz ledus gabala un tas atšķeltos. Tā ir izrāde – spēle,” stāsta teātra direktore Anna Sīle. Aiz durvīm notiekošā dienas izrāde arī tiek spēlēta „Skolas somas” programmas ietvaros.

Gandrīz visas „Dirty Deal Teatro” izrādes ir piemērotas gados jaunai auditorijai un iekļaujas „Skolas somas” vadlīnijās, tāpēc pašlaik teātris strādā ar dubultu jaudu.

„Šajā mēnesī repertuārā, kuru var skatīties un nopirkt biļetes ikviens skatītājs, ir 17 izrādes, bet „Skolas somas” ietvaros finansētās izrādes, ko pasūta skolas, ir vēl 19. Līdz ar to noslodze sanāk ļoti liela,” atzīst Sīle.

Teātris izmantojis arī Valsts kultūrkapitāla fonda īpašo mērķprogrammu „Skolas somas” satura veidošanai, lai varētu braukāt viesizrādēs uz skolām. Anna Sīle uzsver – ļoti priecājas, ka tik daudz skolu grupu caur „Skolas somu” atradušas ceļu uz teātri. Taču tām noteiktā biļetes cena – deviņi eiro – knapi nosedz izrādes tiešās izmaksas.

Un līdz ar izrāžu skaitu pieaugošie blakus izdevumi draud iecirst robu teātra budžetā.

„Tai kapacitātei, kas ir telpu nolietojums, tehnikas nolietojums, papildu administratīvais slogs, no šīs biļešu naudiņas – deviņiem eiro – nepietiek. Tam vajadzētu nākt klāt kā mazākai, tomēr papildu finansējuma daļai no valsts. Citādi ilgtermiņā, spēlējot šīs izrādes un spēlējot tās pēc iespējas vairāk – un tas arī ir mūsu uzdevums un vēlme –, var sanākt tā, ka paši esam zaudētāji,” viņa secina.

„Dirty Deal Teatro” tagad iesniedzis papildu finansējuma pieprasījumu tehniskajam atbalstam Valsts kultūrkapitāla fondā. Vai to apstiprinās, vēl nav zināms.

„Tas laikam nebūs gluži „Skolas somas” jautājums, bet gan fundamentālāks kultūras finansēšanas jautājums,” saka „Skolas somas” projekta vadītāja Aija Tūna no Latvijas simtgades biroja un piebilst –

projekta dēļ pieaugusī kultūras iestāžu slodze ir signāls nozares budžeta plānotājiem.

„Domāt par to, kā nodrošināt pietiekošu piedāvājumu un kā palīdzēt kultūras iestādēm izveidot jaunus produktus vai arī esošu labu produktu īstenošanai papildus piesaistīt cilvēkus – domāju, ka tas ir kultūrpolitisks jautājums. Tas tagad ir skaidri redzams. Teoretizēt to nevarēja, jo mēs nezinājām, kā tas notiks,” skaidro Tūna.

Tūna spriež, ka pirmajā semestrī skolēnu pieplūdumu visvairāk izjūt populārākās iestādes, bet ar laiku pieprasījums varētu izlīdzināties, jo skolām jāgādā, lai „Skolas somas” ietvaros bērni iepazīst dažādas kultūras jomas. Netrūkstot kultūras iestāžu, kuras par pēkšņi pieaugušo apmeklētāju skaitu ir sajūsmā.

„Kino muzejs bija viens no pirmajiem, kas ļoti priecīgi stāstīja, ka tik labi viņiem nekad nav gājis, ka viņi ir pamanīti un viss notiek. Daugavpils Marka Rotko centrs ir ļoti laimīgi, ka viņu apmeklētāju skaits ir ļoti pieaudzis. Lūznavas muiža ir laimīga – tā ir tāda pērle, kas daudziem vēl nav zināma, un [caur šo projektu] kļūst zināmāka,” uzskaita „Skolas somas” projekta vadītāja.

Taču ir vēl kāda nianse, uz ko sarunā norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce:

„”Skolas soma” tagad uz muzeju atved daudz skolēnu, kuri muzejā nekad dzīvē nav bijuši, un tas redzams viņu uzvedībā.

Agrāk mēs saskārāmies ar to auditoriju, kur skolotāji regulāri veda savus skolēnus uz muzeju. (..) Šobrīd mums tiek vesti arī citi skolēni, un, protams, mēs priecājamies, ka viņi tiek vesti, tikai mums gribētos, lai skolotāji viņus būtu nedaudz sagatavojuši. Jo viņi nesaprot, kas ir muzejs un ko no tā var iegūt. Un reizēm rodas situācijas, kad muzeja darbinieks, kas skolēniem ceļ priekšā šo muzeja produktu, ne tik daudz dara savu tiešo darbu, cik viņam jānodarbojas ar audzināšanu. Teikšu, kā ir, – reizēm tas izvēršas pat līdz konfliktsituācijām,” atzīst Lāce.

„Skolas somas” projekta vadītāja Aija Tūna norāda – tas ir akmens skolotāju dārziņā, un aicina rūpīgāk sagatavot skolēnus kultūras pasākumiem.

„Latvijas skolas somas” iniciatīvai piecu gadu periodā atvēlēs gandrīz 13 miljonus eiro jeb 40% no valsts budžeta Latvijas simtgadei.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti