Kultūras rondo

Sākas Baltijas drāmas forums: iecerētas izrādes, konference un rakstu krājuma atvēršana

Kultūras rondo

No projekta uz projektu. Stāsta komponists Jēkabs Nīmanis

Skārienjūtīgā valoda: kā ir labāk – vairāk vai mazāk vārdu?

Skārienjūtīgā valoda: kā ir labāk – vairāk vai mazāk vārdu?

Valoda ir ļoti jūtīga matērija – pat vismazākās sastāvdaļas izmaiņa var ietekmēt gan valodas skanējumu, gan paustā vēstījuma jēgu. Izmaiņas – arī valodas kontekstā – ir likumsakarīga parādība, bet ne visas izmaiņas varam atzīt par gramatikai atbilstošām un labskanīgām. Reizēm šķiet, ka izsakāmies īsi un skaidri, taču patiesībā pareizāka izvēle būtu izmantot vairāk vārdu.

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa Universitātes docente Dite Liepa Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” aicina izteikties garāk, bet izvairīties no liekas vārdu sarežģīšanas ar priedēkļiem. Piemēram, teikt “amatā no jauna apstiprināta persona” “pārapstiprinātas” vietā, “atkārtoti izdota grāmata” “pārizdotas” vietā un “no jauna apdrošināts cilvēks vai uzņēmums” nevis “pārapdrošināts”.

Bieži vien arī vienkāršāka vārdu forma ir gramatiski pareizāka. Kā norāda Dite Liepa, arī darbības vārdos bieži dzirdam priedēkļus – “nokonstatēt”, “nokontrolēt”, “nofinišēt” – pētniece aicina šajos gadījumos no priedēkļiem izvairīties vispār un teikt: “konstatēt”, “kontrolēt” un “finišēt”.

Kā tieši pārcēlumi no krievu valodas vēl joprojām bieži tiek lietoti arī vārdi “pārzvanīt” un “abižot”, kuriem nav vietas latviešu valodā. Šo vārdu vietā vajadzētu lietot atzvanīt un nedarīt pāri, neapvainot.

Arī daži no aptaujātajiem klausītājiem izvairās no vairāku priedēkļu lietošanas latviešu valodā, izvēloties lietot vairāk vārdu un nelietot nevajadzīgus priedēkļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt