Pašlaik tikai retās ES dalībvalstīs pieeja internetam ir mazāka par 80% sabiedrības locekļu. Eiropas statistikas biroja “Eurostat” pēdējie apkopotie dati ir par 2017.gadu, un tie liecina, ka trīs mēnešu laikā, kad notika pētījums, 72% Eiropas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem internetā skatījās TV vai video, tikpat lasīja interneta portālus vai laikrakstus, 56% klausījās mūziku, bet 33% lejuplādēja vai spēlēja spēles.
Vecuma atšķirības
Nav liela pārsteiguma, ka internetu daudz plašāk izmanto jaunākā paaudze. “Eurostat” pagājušā gada pētījuma dati liecina, ka no jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem 90% skatījās TV un video internetā, mūziku dažādās interneta platformās klausījās 86%, bet 58% spēlēja vai lejuplādēja spēles.
Interesanti, ka
Latvijā vienīgais interneta izmantošanas mērķis, kur vecākā paaudze ir pārspējusi jaunāko, ir ziņu lasīšana internetā.
Latvijā interneta portālus vai laikrakstus lasījuši 78% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem, bet līdz 85%, ko sasnieguši cilvēki vecumā no 55 līdz 74 gadiem, viņiem vēl ir kur augt.
“Eurostat” pētījums arī liecina, ka cilvēki ar augstāku izglītības līmeni vairāk internetā skatās TV un video, bet cilvēki ar zemāku izglītības līmeni ir galvenie spēļu spēlētāji.
Tāpat internets eiropiešu vidū ir visai iecienīts, lai iegādātos kultūras preces un pakalpojumus. 27% eiropiešu internetā iegādājas biļetes uz dažādiem pasākumiem, 22% - grāmatas, žurnālus vai laikrakstus, bet 17% - filmas vai mūziku.
Latvijā dominē ārvalstu saturs
Pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktajā pētījumā par kultūras patēriņu un līdzdalību parādās, ka Latvijā interneta patēriņā kultūras mērķiem dominē ārvalstīs veidots saturs. Kopumā virtuālajā vidē dažāda veida kultūras saturu bauda 62% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tā ir ārvalstīs veidotas filmas – to dara 34% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 32% tiešsaistē klausās mūziku, 23% iegādājas biļetes uz kultūras pasākumiem, bet 22% meklē informāciju par kultūras pasākumiem.
Tomēr problēma, uz ko norāda pētījuma veicēji, ir tas, ka
salīdzinoši maz digitālajā vidē tiek patērēts vietējais kultūras saturs.
Tā tikai 16% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka tiešsaistē skatās Latvijas filmas, 14% - seko Latvijas kultūras iestāžu sociālo tīklu profiliem, 9% apmeklē kultūras iestāžu mājas lapas.
Lai gan digitālie risinājumi sniedz plašas iespējas, acīmredzot, ne visas Latvijas kultūras iestādes tos pilnībā izmanto un cīnās par Latvijas iedzīvotāju uzmanību, secina pētījuma autori.
