Savukārt mūziķis Ints Dālderis raidījumā pastāstīja, ka pirms nedēļas Briselē notikušas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par fondu līdzekļiem un izmantošanas veidiem.
„Mūsu partnerības līgumā, par kuru sarunām vajadzētu noslēgties nākamnedēļ ar Eiropas reģionālā komisāra ierašanos Latvijā 5.jūnijā, ir paredzēti 80 miljoni eiro specifiskam atbalsta mērķim – kultūras un sabiedriskās infrastruktūras izveidei degradētās teritorijās Rīgas pilsētā,” paziņoja Dālderis.
Arī viņš apliecināja, ka partnerības līgums varētu būt nākamajā mēnesī, un pēc tam ir jāizstrādā darbības programma, kurā jau precīzāk tiek aprakstīti fondu „ieguldījumu loģika un pasākumi”. Šī programma varētu būt rudenī.
Savukārt projektu konkursu izsludinās tad, kad būs zināms finansējums, kā arī nepieciešamā līdzfinansējuma apjoms un partnerība starp privātajām un valsts institūcijām.
„Reāli tas varētu būt 2019.-2020.gads, kad mēs varētu par to runāt [jaunu koncertzāli]. Tad mēs varētu iegūt kārtīgu, mūsdienīgu, labu zāli, ar nepārspīlētām izmaksām,” prognozēja Dālderis, atbildot uz jautājumu, kad Rīgā varētu būt simfoniskajam orķestrim piemērota koncertzāle, neskaitot Rīgas Kongresu nama pārbūves projektu.
Savukārt skeptisks par iespējām iegūt ES naudu jaunas koncertzāles projektam bija arhitekts Andis Sīlis.
„Kāpēc jāmāna pašiem sevi? Ja arī Eiropa to naudu dos, tās būs par maz un tā būs paredzēta degradētām teritorijām. Mēs gribam gan Laikmetīgās mākslas muzeju, gan koncertzāli nolikt normālā, ērti pieejamā vietā,” norādīja Sīlis.
„Ir naivi cerēt, ka šim projektam tiksim klāt pie Eiropas naudas.. Ja arī Eiropa to naudu iedos – tos 80 miljonus –, tās nebūs visas izmaksas,” kritiski pauda arhitekts, uzsverot, ka degradētās teritorijas attīstīšanai būs nepieciešami vēl papildu līdzekļi.
