Gaujas plostnieka stāsts Siguldā Gaujas krastā tapis nupat – pandēmijas laikā. Tūristi tajā vēl nav spēruši kāju. Krastā izveidots miniatūrs plostnieku brīvdabas muzejs, kas ierīkots īstā astes plostā – tieši tādā pašā, kādā savulaik dzīvojuši īstie plostnieki.
"Tas ir autentisks Gaujas plosts, pīts tiešām tā, kā kādreiz taisīja Gaujas plostu. Uz viņa ir uzliktas arī divas plostnieku mājiņas, tās ir konkrēti no astes plosta," stāsta Māris Ansis Mitrevics.
Māris Ansis Mitervics ir ne vien kaismīgs dabas aizstāvis, bet jaunībā arī paguvis arī pludināt baļķus un tagad gatavs iepazīstināt ar savu plostnieka stāstu.
"Es uz tāda esmu strādājis divas reizes 1960. un 61.gada vasarā un gulējis šādā būdiņā vai barakā," turpina Mitrevics.
Māris Mitrevics stāsta – laikos, kad nebija autotransporta, ziemā nozāģētos un Gaujas malā sakrautos baļķu krāvumus sagrūda Gaujā un pludināja uz kokzāģētavām. Tas parasti notika aprīļa beigās. Kokus, kas saķērās krastos un uzskrēja uz sēkļiem upē nedrīkstēja atstāt. Vajadzēja likvidēt krāvumus un sastrēgumus. Tāpēc pats pēdējais aiz koku baļķu krāvumiem peldēja astes plosts – tāds, kāds tagad izvietots Siguldā. To novietoja krastā dzīvošanai un ēdiena gatavošanai.
Plostošana pa Gauju pamazām izzuda ap septiņdesmitajiem. Plostnieku svētkus Gaujas krastos plostnieku pēcteči vēl atceras. Bet, lai plašāks cilvēku loks uzzinātu par plostniekiem un viņu darbu, ierīkota šī ekspozīcija. Kad to atklās, katram nāksies dažas plostnieka iemaņas izmēģināt arī pašam.
Plosta atklāšana bija iecerēta ar dziedāšanu, akordeonu un plostnieku zupu. Stingrā mājsēde atklāšanas balli izjaukusi, taču Māris Mitrevics cer, ka pavasarī te plūdīs Siguldas viesi un mācīsies pīt plostus.