Kultūra

Atdzims unikāli Anša Cīruļa sienu gleznojumi kādreizējā Ogres sanatorijā

Kultūra

Arī Dailes teātris piedāvā savas "Skroderdienas Silmačos" Intara Rešetina iestudējumā

Sibīrijā tapušās vēstules uz bērza tāss apkopotas jaunā grāmatā

Sibīrijā tapušās vēstules uz bērza tāss apkopotas jaunā grāmatā

„Sibīrijā tapušas vēstules uz bērza tāss” - tas ir īpašo vēstuļu apkopojums jaunā grāmatā-katalogā. Vēstules uz trauslā, bet skaistā materiāla rakstījuši deportētie saviem tuvajiem dzimtenē vai citā nometnē. Sākotnēji daļai ļaužu nav bijis nekā cita, uz kā rakstīt, vēlāk tas kļuvis par veidu, kā tuvajiem aizsūtīt daļu no Sibīrijas dabas. Izdevumā aplūkojamas arī oriģinālo vēstuļu fotogrāfijas.

''Kāds raksta tāpēc, lai izdzīvotu, kāds tāpēc, lai uzturētu cerību vai justos vienots ar citiem cilvēkiem, kāds arī tāpēc, lai mīlētu. Domāju, kopīgs ir tas, ka visi šie vēstuļu rakstītāji ir ļoti spēcīgi cilvēki,''  saka izdevuma veidotāja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.

Bijušā Tukuma apriņķa miertiesneša, advokāta Kārļa Roberta Kalevica vēstule dzīvesbiedrei Verai Kalevicai, 1942.gada 1.oktobrī"Sibīrijā tapušas vēstules uz bērza tāss"
    Jaunā izdevumā apkopotas deportēto iedzīvotāju rakstītās vēstules uz bērza tāss. Pašas bērza tāsis pirms pāris gadiem bija iespēja skatīt izstādē – ‘’Nevar nerakstīt’’. Bet tagad vēstules apkopotas grāmatā.

     

    Izdevumā iekļautas kopumā 45 vēstules no astoņiem muzejiem Latvijā un līdzās ieskenētajiem oriģināliem, tie nedaudz aprakstīti un pievienoti vēstuļu autoru fotoattēli vai stāsti papildināti ar zīmējumiem no izsūtīto dienasgrāmatām.

    Skolnieces Rasmas Kraukles pirmā vēstule krustmātei Annai Vanagai, 1945.gada 23.janvāris„Sibīrijā tapušas vēstules uz bērza tāss” 
      ''Ir vēstules, kas rakstītas Sibīrijā starp nometni, kurā parasti atradās vīrs, un nometinājuma vietu, kurā atradās sieva. Tad ir vēstules, kas rakstītas Sibīrijā un sūtītas uz Latviju vai sūtītas uz ārzemēm. Tā kā tie likteņi ir ļoti dažādi, bet, ja skatāmies uz tekstu, tad tās vēstules ir ļoti reālas, ar vēlējumiem un izsūtīto pārdomām,'' secina Ozola.

       

      Apkopotās bērza tāss vēstules rakstītas laikā no 1941. līdz 1965. gadam dažādās izsūtījuma vietās, daļai ļaužu vienkārši nav bijis nekā cita, uz kā rakstīt, tas arī bijis veids, kā tuvajiem aizsūtīt daļu no Sibīrijas dabas.

      Skolnieces Rasmas Kraukles otrā vēstule krustmātei Annai Vanagai, 1945.gada 26.marts"Sibīrijā tapušas vēstules uz bērza tāss"

         

         

         

        Aleksandra Pelēča vēstule Veltai Kalniņai Krāslavas rajona Ezerniekos, 1955.gada 19.jūnijs„Sibīrijā tapušas vēstules uz bērza tāss”
          Kāds rakstījis ar tinti, kāds ar parasto zīmuli, vēl kāds tekstu iespiedis uz bērza tāss pamata. Muzejnieces stāsta, ka dažas vēstules veidotas tik smalkas, ka bērza tāss ir plānā kā tauriņa spārns.

           

          ''Vislabāk jauno bērza tāsi noņemt pavasarī, tad ar nazīti iegriež jauno kārtiņu un skaisti var atrullēt vaļā. Nogriež to tāsi un tad pēc tam tā ar pirkstiem ir jāattīra, lai noņemtu visas bērza mizas strēmelītes un ļipiņas. Tad vēlams apskatīt arī otru pusi, vai tā ir tīra, citādi tā rullēsies. Viens no autoriem to tāss vēstuli uztaisījis tik plānu, ka viņai spīd cauri,'' klāsta Ozola.

          Voldemāra Mežaka vēstule Hermīnei Guds, 1956.gada 4.jūlijs„Sibīrijā tapušas vēstules uz bērza tāss”
            Jaunizdotās grāmatas teksti jeb vēstules ir pārrakstītas četrās valodās, un izdevumu varēs meklēt arī grāmatnīcās un Tukuma muzejos. Sibīrijā tapušo vēstuļu uz bērza tāss kolekcija ir dzīva un papildināma, tāpēc Tukuma muzejā un citos muzeju krājumos arvien labprāt pieņem vēl vairāk šādas vēstules, ja tuvinieki gatavi ar tām dalīties.
            0 komentāri
            Pievienot komentāru
            Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
            Kultūrtelpa
            Kultūra
            Jaunākie
            Populārākie
            Interesanti