Sibīrijā tapušās vēstules uz bērza tāss apkopotas jaunā grāmatā

''Kāds raksta tāpēc, lai izdzīvotu, kāds tāpēc, lai uzturētu cerību vai justos vienots ar citiem cilvēkiem, kāds arī tāpēc, lai mīlētu. Domāju, kopīgs ir tas, ka visi šie vēstuļu rakstītāji ir ļoti spēcīgi cilvēki,''  saka izdevuma veidotāja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.

Jaunā izdevumā apkopotas deportēto iedzīvotāju rakstītās vēstules uz bērza tāss. Pašas bērza tāsis pirms pāris gadiem bija iespēja skatīt izstādē – ‘’Nevar nerakstīt’’. Bet tagad vēstules apkopotas grāmatā.

 

Izdevumā iekļautas kopumā 45 vēstules no astoņiem muzejiem Latvijā un līdzās ieskenētajiem oriģināliem, tie nedaudz aprakstīti un pievienoti vēstuļu autoru fotoattēli vai stāsti papildināti ar zīmējumiem no izsūtīto dienasgrāmatām.

''Ir vēstules, kas rakstītas Sibīrijā starp nometni, kurā parasti atradās vīrs, un nometinājuma vietu, kurā atradās sieva. Tad ir vēstules, kas rakstītas Sibīrijā un sūtītas uz Latviju vai sūtītas uz ārzemēm. Tā kā tie likteņi ir ļoti dažādi, bet, ja skatāmies uz tekstu, tad tās vēstules ir ļoti reālas, ar vēlējumiem un izsūtīto pārdomām,'' secina Ozola.

 

Apkopotās bērza tāss vēstules rakstītas laikā no 1941. līdz 1965. gadam dažādās izsūtījuma vietās, daļai ļaužu vienkārši nav bijis nekā cita, uz kā rakstīt, tas arī bijis veids, kā tuvajiem aizsūtīt daļu no Sibīrijas dabas.

 

 

 

Kāds rakstījis ar tinti, kāds ar parasto zīmuli, vēl kāds tekstu iespiedis uz bērza tāss pamata. Muzejnieces stāsta, ka dažas vēstules veidotas tik smalkas, ka bērza tāss ir plānā kā tauriņa spārns.

 

''Vislabāk jauno bērza tāsi noņemt pavasarī, tad ar nazīti iegriež jauno kārtiņu un skaisti var atrullēt vaļā. Nogriež to tāsi un tad pēc tam tā ar pirkstiem ir jāattīra, lai noņemtu visas bērza mizas strēmelītes un ļipiņas. Tad vēlams apskatīt arī otru pusi, vai tā ir tīra, citādi tā rullēsies. Viens no autoriem to tāss vēstuli uztaisījis tik plānu, ka viņai spīd cauri,'' klāsta Ozola.

Jaunizdotās grāmatas teksti jeb vēstules ir pārrakstītas četrās valodās, un izdevumu varēs meklēt arī grāmatnīcās un Tukuma muzejos. Sibīrijā tapušo vēstuļu uz bērza tāss kolekcija ir dzīva un papildināma, tāpēc Tukuma muzejā un citos muzeju krājumos arvien labprāt pieņem vēl vairāk šādas vēstules, ja tuvinieki gatavi ar tām dalīties.