16 gados godalgoti 177 autordarbi, no tiem 112 muzikāli, 31 literārs un dramatisks, 24 vizuāli un 10 audiovizuāli. Autortiesību bezgalības balvas šajos gados saņēmis 221 autors, dažs no viņiem – vairākkārt.
Šāgada balva būs jau piektā komponistam Imantam Kalniņam, otro reizi to saņems komponisti Andris Dzenītis un Ēriks Ešenvalds, arī mūziķis Dons, trešo reizi – fotomākslinieks Gunārs Janaitis, komponists Jānis Lūsēns un teksta autors Guntars Račs, ceturto reizi – Renārs Kaupers, savukārt rakstnieks Ēriks Hānbergs tiek godalgots otro gadu pēc kārtas.
Balva ir piramīdas formas pulkstenis, kas ir atsauce uz laika ritējumu; tā skaldnes ar kopīgu virsotni liek domāt par autora darbu. Autortiesību bezgalības balva atgādina, ka darbs dzīvo pats savu dzīvi un nereti atdzimst gan jaunā vidē, gan citā veidolā, jo tā izmantojuma iespējas laika gaitā variējas un vairojas – gan tehnoloģiju, gan sabiedrības mainības dēļ. Lietojumā var atgriezties darbs, kurš radīts senāk, un tikpat labi daudzos veidos un medijos dzīvi var uzsākt arī pavisam jauni darbi. Autortiesību bezgalības balvu saņēmušo darbu krājums faktiski parāda, kādi autordarbi bijuši vajadzīgi sabiedrībai un sevi pierādījuši kā savdabīgi kultūrtelpas gravitācijas centri.
Šogad laureātu vidū ir 30 autoru un līdzautoru.
- Par stāstiem „Plikie un pusplikie”, kas pirmoreiz izdoti krājumā 1983. gadā, daļēji iekļauti stāstu izlasē „Mantojuma kumeļš” un bijuši par pamatu iestudējumam Dailes teātrī, balvu saņems rakstnieks Ēriks Hānbergs;
- par lugām „Puķu brokastis” un „Ziņu dienests strādā”, kas publicētas tīmekļa vietnē anitagriniece.com un iestudētas amatierteātros Jūrkalnē, Ugālē, Meņģelē, Mežotnē, Varakļānos, Jaunlaicenē, Užavā, Morē, Gaiķos, Staburagā un citviet, balva – dramaturģei Anitai Grīniecei;
- par mūziku izrādei „Lilioms”, kas iestudēta Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas teātrī 1971. gadā, vēlāk arī Liepājas teātrī un atdzimusi Latvijas Nacionālajā teātrī 2013. gadā, un „Lilioma” dziesmām ar Māra Čaklā vārdiem, kas plaši izmantotas koncertos, skanējušas arī radio un televīzijā, balva – komponistam Imantam Kalniņam;
- par fotogrāfijām no teātra izrādēm, kas iekļautas Irēnas Lagzdiņas monogrāfijā „Izslāpums. Olga Dreģe”, Ērika Hānberga grāmatā „Pirmā grēka līcis”, Ingas Jērumas grāmatā „Ilzes Vazdikas saldā katorga” un Kārļa Lāča portretu „AKKA/LAA Ziņās” balvu saņems fotomākslinieks Jānis Deinats;
- par darbu izmantojumu televīzijā, tālāku pārdošanu mākslas izsolēs un iekļaušanu „Swedbank” programmas „Gudrie punkti” mākslas darbu elektroniskajā katalogā balva – gleznotājam Kristapam Zariņam;
- par autordarbiem, kas izmantoti televīzijas raidījumos un publicēti dzejas klausāmgrāmatas „Atsaukšanās” bukletā un grāmatās, toskait enciklopēdijā „Latvija un latvieši”, balva – fotomāksliniekam Gunāram Janaitim;
- par 1991. gada dokumentālo filmu „Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika”, kuras veidotāju vidū bijuši arī operatori Vilnis Dumbergs, Ralfs Krūmiņš un Jānis Rikšs un kas 2013. gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā „Atmoda–LTF–neatkarība”; LR Augstākās tiesas dokumentālajā filmā „Latvijas Senātam – 95. Vakar un šodien”; LR Saeimas kancelejas dokumentālajā filmā par Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25. gadadienu ”Uzturiet debesis spēkā” un Beļģijas kompānijas "Domino Production" dokumentālajā filmā „Nesasniegtā Eiropa” – balva režisoram Romualdam Piparam un operatoriem Igoram Boikovam, Aleksandram Demčenko, Vilnim Dumbergam, Agrim Dzelmem, Oļegam Kotovičam, Ralfam Krūmiņam, Jānim Milbretam, Andrim Seleckim, Kalvim Zalcmanim un Kristianam Luhaeram;
- par darbu „Darkroom”, kas 2012. gada decembrī piedzīvojis pirmatskaņojumu Minhenē, pēc tam atskaņots Frankfurtē, Varšavā, Rīgā un Budapeštā, skanējis Latvijas Radio, saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2013 kā gada labākais jaundarbs, balva – komponistam Jānim Petraškevičam;
- par 2012. gada skaņdarbu „Latvian Cookbook”, kas koncertizpildījumā skanējis Ungārijā, Minhenē, Rīgā un atskaņots arī Latvijas Radio ēterā, balvu saņems komponists Andris Dzenītis;
- par skaņdarbu „O salutaris hostia”, kas atskaņots ārzemēs – Čehijā, Igaunijā, ASV, Zviedrijā – un izmantots arī Jura Kursieša 2014. gada spēlfilmā „Modris”, balvu saņems komponists Ēriks Ešenvalds;
- par dziesmu „What for?”, kas 2010. gadā uzvarējusi starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija” Latvijas nacionālajā atlasē un piedalījusies „Eirovīzijas” pusfinālā Oslo, vēlāk skanējusi Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Beļģijā, Izraēlā un Serbijā, balva – komponistam Jānim Lūsēnam un teksta autoram Guntaram Račam;
- par starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija 2013” nacionālās atlases finālā pirmatskaņoto dziesmu „Māsa upe”, kas iekļauta Latvijas Radio un komercradio raidījumos, televīzijas un koncertprogrammās, tulkota kā „Darling Darling”, ieskaņota blīvplatē, laista klajā arī videoklipa formātā, balva – mūzikas autoram un aranžētājam Artūram Šingirejam (Donam), teksta autoram Ingum Bērziņam un aranžētājam Kasparam Ansonam;
- par 2011. gada dziesmu „Joka pēc alfabēts”, kas iekļauta koncertprogrammās, atskaņota Latvijas radio un televīzijas kanālos un Youtube vietnē videoformātā skatīta vairāk nekā 2 miljonus reižu, balvu saņems mūzikas autors Renārs Kaupers un vārdu autore Indra Sproģe;
- par dziesmu „Tavs stāsts”, kas skanējusi radio ēterā (pirmā vieta radio SWH 2013. gada topā) un iekļauta albumā „Tavs stāsts” kā tituldziesma, balvu saņems autori Jānis Aišpurs, Normunds Lukša, Pēteris Lunde un Gints Bīmanis – grupa „The Sound Poets”, kuras sastāvā muzicē arī Undīne Balode;
- par dziesmu „Zemenes”, kas plaši un bieži iekļauta Latvijas Radio 2 un koncertu programmās, balvu saņems mūzikas un teksta autors Jānis Krūmiņš.
