Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ

Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ, secinājusi Kultūras mantojuma pārvalde. Kopš 2018. gada kriminālatbildība ir arī par senlietu nelikumīgu tirdzniecību, glabāšanu, sūtīšanu vai izvešanu. Policija secinājusi, ka tas samazinājis arī senkapu postīšanas gadījumu skaitu, taču arī pēdējos gados dažās ierosinātajās lietās ik gadu izņemti ap 2000 priekšmetu, kuru vēsturiskā konteksta izpētes iespēja tādējādi zaudēta. 

Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ
00:00 / 05:08
Lejuplādēt

"Ja cilvēks atrodot priekšmetu nevar uzreiz atpazīt tā formu vai izskatu, tad tas jau varētu likt aizdomāties, ka tas ir gana vecs. Bronzas priekšmetiem parasti tā zaļā patina virsū, dzelzs priekšmeti ļoti sarūsējuši un tā tālāk. Ja atrod kaut ko tādu, tad atsūtiet bildes [email protected]," norādīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis, arheologs Mārcis Kalniņš.

Viņš stāstīja, ka senlietu nelikumīga aprite Latvijā samazinās. Taču, lai arī ierosināto lietu skaits ir neliels, tomēr tajās izņemto senlietu skaits ir apjomīgs. 

Pēdējos trīs gados pārvalde no policijas un muitas ik gadu saņēmusi ap 2500 priekšmetus no procesiem, kas uzsākti par senlietu nelikumīgu tirdzniecību un glabāšanu.

Kalniņš sacīja: "Vēstures muzejs noteicis šo priekšmetu muzejisko vērtību un 4 gados izņemtie priekšmeti novērtēti kopumā uz nepilniem 115 000 eiro, bet reālā tirgus cena par ko viņi mēģina tirgot, tad tas kopā būtu aptuveni miljons eiro."

Tieši vasaras sezona ir laiks, kad aktīvāki kļūst arī mantrači, turklāt šo aizraušanos cilvēki vairāk piekopuši arī kovida pandēmijas laikā. Visi vēsturiskie priekšmeti, kas ir vecāki par 17.gadsimtu (ieskaitot) ir aizsargājami un pieder valstij. Tie ir tādi priekšmeti kā rotaslietas, ieroči, darbarīki, apģērbu audumi, sadzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas un tamlīdzīgi. Tos glabā publiskie muzeji, un saskaņā ar likumu atradējam šīs senlietas arī jānodod valstij.

Kalniņš skaidroja: "Ja mēs skatāmies uz vidēji statistisko cilvēku, pie kura šie priekšmeti tiek atrasti, tad bieži cilvēki savas nezināšanas pēc pārkāpj likumu, jo, pērkot šo meklēšanas ierīci un veicot šo meklēšanu, viņi nemaz nav paskatījušies likumdošanu, kas regulē šo jomu. Piemēram, Civillikums nosaka, ka uz svešas zemes nedrīkst meklēt apslēptus dārgumus un tas viss pieder zemes īpašniekam. Proti, ja meklē un rok kādus priekšmetus svešā zemē, nesaskaņojot ar īpašnieku, un atradējs to patur, tad tā automātiski ir zādzība. Otra lieta, ka piecu dienu laikā ir jāziņo par visiem vēsturiskiem priekšmetiem, kas senāki par 17. gadsimtu, un daļa nedara arī to, kas ir savukārt administratīvs pārkāpums."

Senlietas ir arī aizliegts pārdot, sūtīt pa pastu un izvest no valsts. Un arī jau senlietu aprites jomā cilvēki bieži neapzinās sekas, atzina Kalniņš.

Viņš pauda: "Daļa cilvēku, kas pērk šos priekšmetus, viņi to dara par saviem līdzekļiem, kas iegūti legāli, bet, ja runājam par kādām tālākām zemēm, kur šie priekšmeti biežāk arī nonāk, tur ir cilvēki, kas priekšmetus iegādā ar apšaubāmas izcelsmes līdzekļiem. Ir likums par nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, proliferācijas un terorisma finansēšanu un tur uzreiz var ieslēgties tas, ka šis viens cilvēks, kas šeit tirgo to priekšmetu, var tikt iesaistīts garākā ķēdē, kuras galā jau ir nopietnāki cilvēki, kas to pērk."

Pēdējo gadu laikā krietni ir sarucis arī vēsturisko apbedījumu vandālisma gadījumu skaits, secināja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Māris Priednieks.

"Piemēram, 2015. gadā reģistrēti vairāki desmiti senvietu izpostīšanas gadījumu, bet pērn tie ir 2, 3 gadījumi un šogad tādi vispār nav konstatēti. Tie cilvēki, kurus mums izdodas notvert, ir dažādi – ir tādi, kas tikko sākuši ar to rūpalu nodarboties un ir tādi, kas ir advancēti, slēpjas un zina arī kaut kādas policijas metodes un viņus nav tik vienkārši notvert. Turklāt policijai ir jāatrod arī tieši tās vietas, kur viņi glabā tās senlietas, jo viņas ne vienmēr ir dzīvoklī zem gultas. Savukārt tos gadījumus, kas bijuši pēdējos divos gados mēs saistām arī ar [kovida] pandēmijas laiku, jo tie cilvēki, kas jau ir ar noslieci uz tāda veida nodarījumiem vēl sajutās varbūt bezizejas stāvoklī un šādā veidā gribēja gūt kaut kādus ienākumus," atzīmēja Valsts policijas pārstāvis.

Senlietu nelikumīgas aprites jomā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šobrīd pastiprinātu uzmanību pievērš arī iespējamai senlietu ievešanai no Ukrainas, kas kara dēļ varētu aktivizēties, vedot šīs lietas caur Latviju, lai nogādātu citos melnajos tirgos. Kalniņš prognozē, ka šo priekšmetu aprite pastiprināsies ar kāda laika nobīdi.

"Eiropas Savienība ir uzlikusi sankcijas Krievijai un legālā veidā no Krievijas uz Eiropu neko šobrīd nevar ievest un arī uz Krieviju senlietas nevar aizvest. Taču kolēģi Ukrainā mums ir ziņojuši un rādījuši, ka Ukrainas okupētajos apgabalos Doneckā, Luhanskā un arī Mariupolē no muzejiem mantas ir aizplūdušas prom uz Krievijas teritoriju un ne jau tās tur nonāks muzejos, kaut kāda daļa noteikti parādīsies melnajā tirgū. Otra lieta, par ko ir bažas, ka izmantojot šo situāciju, ka no Ukrainas brīvi varēja ieceļot Eiropā, kaut kas var tikt ievests ar šo bēgļu plūsmu," norādīja Kalniņš.

Kultūras mantojuma sargi brīdinājuši arī vietējos antikvariātus par iespējamiem Ukrainas senlietu pārdošanas centieniem un policija mudina arī iedzīvotājus vienmēr ziņot, ja novēro kādas nelikumīgas darbības senkapos Latvijā vai tirdzniecības platformās internetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt