Eiropas kultūras mantojuma dienas aizsākās Francijā kā atvērto durvju dienas dažādos kultūras pieminekļos. Kopš 1995.gada tajās piedalās arī Latvija, ik reizi akcentējot kādu atsevišķu kultūras mantojuma šķautni. Šā gada tēmu nav grūti uzminēt – tie ir Latvijas valsts tapšanā būtisku notikumu liecinieki.
Raunas Tanīskalns ir viens no lielākajiem un senāk apdzīvotajiem pilskalniem Latvijas teritorijā. Tā būs viena no 64 vietām, ko nedēļas nogalē varēs atklāt no jauna. Ar ko tas īpašs Latvijas valstiskuma kontekstā, stāsta Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena: “Interesanti ir tas, ka 1927.gada vasarā Raunas Tanīskalnā notika vieni no pirmajiem apjomīgākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem Latvijas vēsturē. Izrakumus organizēja Pieminekļu valde, un par to nozīmību liecina fakts, ka Tanīskalna arheoloģiskos izrakumus apmeklēja arī tā laika Valsts prezidents Gustavs Zemgals un izglītības ministrs Rainis. Šie izrakumi ir iemūžināti arī 1927.gada filmā “Senču pilskalns”.”
Šo filmu sestdien varēs noskatīties arī Raunas apmeklētāji, kā arī dzirdēt arheologu stāstus par atradumiem Latvijas pilskalnos. Kultūras mantojuma dienu pasākumos pašvaldības koncentrējušās gan uz objektiem, kas saistīti ar valsts ideju vai dibināšanu, gan uz Brīvības cīņām, vēsturiskām personībām un valsts idejas uzturēšanu okupācijas laikā.
''Piemēram, Limbažos varēs iepazīt Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa mantojumu, Valkā – izstaigāt Latviešu pagaidu nacionālās padomes vietas, “Airītēs” doties foto orientēšanās piedzīvojumā pa Oskara Kalpaka bataljona pēdām. Bet, ja būsiet Viļakas pusē, ņemiet gumijas zābakus un dodieties ekskursijā uz Stompaku purvu iepazīt stāstu par lielāko nacionālo partizānu apmetni pēc Otrā pasaules kara, kurā mita apmēram 350 cilvēku,'' stāsta Viļakas novada muzeja direktore Rita Gruševa.
“Mēs dosimies pārgājienā līdz pat šīm mītnēm, kurās dzīvoja partizāni. Tur bija izveidoti vairāki bunkuri, viņiem bija arī sava maizes ceptuve, tiesa, baznīca, zirgu stallis… Šodien gan no tā gandrīz nekas vairs nav saglabājies, bet var redzēt bedres, kurās savulaik ir bijuši bunkuri. “Daugavas vanagi” pie katra no tiem uzstādījuši piemiņas akmeni,” klāsta Gruševa.
Vairāk nekā 10 pasākumu plānoti arī Rīgā – varēs doties ekskursijās pa Ārlietu un Kultūras ministriju, Rīgas Latviešu biedrību un Latvijas Universitāti vai iepazīt VEF vēstures muzeja jauno ekspozīciju VEF Kultūras pilī, kurā skatāmi gan 30.gadu ražojumi no radioaparātiem līdz lidmašīnu modeļiem, gan padomju laika radioaparāti un telefoni.
“Tāpat varēs nofotografēties arī ar īsto fotoaparātu "Minox”, kas ir mazliet pārveidots mūsdienu vajadzībām, lai varētu bildi nosūtīt sev uz e-pastu. (..) Daudzas lietas ekspozīcijā ir interaktīvas, piemēram, skanošie radioaparāti. Cilvēkiem ir iespēja izjust, kā tas ir, kad skan 1938.gada radioaparāts, var ieslēgt un pameklēt staciju 60.gadu aparātam un barikāžu laika radio,” stāsta muzeja vadītāja Dace Kaprāne.
Eiropas kultūras mantojuma dienas notiks visu nedēļas nogali 64 Latvijas vietās. Pilns saraksts redzams Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā.
