18.gadsimta meistara Nikolausa Sēfrensa jaunākā veidotais Lestenes baznīcas interjers gadu desmitiem glabājies Rundāles pils staļļos, kur to padomju gados no iznīcības paglāba Imants Lancmanis ar domubiedriem. Trīsstāvīgais altāris, vēl nerestaurēts, Lestenē no Rundāles atgriezās pirms diviem gadiem.
„Īstenībā tas bija traks numurs – vest to šeit un uzstādīt. Jo vieglāk jau mums būtu restaurēt turpat, uz vietas, Rundālē. Tagad ņemam detaļas nost, vedam uz turieni, restaurējam un vedam atpakaļ.
Bet droši vien, ja toreiz neatvestu, tad es nezinu, kad tas notiktu. Toreiz bija parādījusies nauda,” atceras restaurators Gunārs Grīnfelds.
Lielākie atjaunošanas darbi Lestenes baznīcā notiek kampaņveidīgi, jo pastāvīga valsts vai pašvaldības līdzfinansējuma krāšņās baznīcas iekārtas atjaunošanai nav. Šovasar par 41 tūkstoti eiro no valsts budžeta sākta altāra pirmā stāva restaurācija. To veic ilggadējā Rundāles pils restauratora Gunāra Grīnfelda uzņēmums „Rokajs”. Meistars ar lepnumu rāda centrālo Jēzus figūru, kas nesen izveidota pilnīgi no jauna.
„Jēzus bija gājis bojā. Visticamāk, 1945.gada pavasarī, kad te notika kaujas.
Pēc vienas no leģendām kareivji to iznesuši ārā, savos ierakumos, un cerējuši gūt palīdzību. Bet tur viņš laikam arī palicis,” stāsta restaurators.
Tāpat kā daudzas citas karā un pēckara gados sapostītās Lestenes baznīcas iekārtas detaļas, arī Jēzus figūra un kokgriezumi tai apkārt atjaunoti pēc 30.gadu fotogrāfijām.
„Kokgriezējs Ivars Ķivulis pētīja fotogrāfijas, kur katrs akants iet, kā tas izskatās, projektēja, pēc tam grieza kokā. Mēģinājām arī to proporciju un sejas izteiksmi iespējami tuvu dabūt. Līga Jansone veidoja fona gleznojumu, kas arī bija gājis zudībā. Pēc melnbaltās fotogrāfijas bija jāizdomā, kā tas varēja izskatīties toņos, krāsās. Ņēmām par paraugu Zemītes baznīcu, kas bija vistuvāk tam laikam un arī sižets bija līdzīgs. Varbūt pašlaik izskatās drusku par daudz svaigs priekš 300 gadu veca izstrādājuma, bet es domāju, ka dažu gadu laikā putekļu kārta un saule darīs savu. Iesēdīsies,” skaidro Grīnfelds.
Restauratore Gundega Liepa uz paletes jauc krāsas un ar smalku otiņu veido gaišzilu marmorējumu uz vienas no jaunajām kolonnām.
„Šodienas materiāli nav īpaši mainījušies – tas pats koks, tā pati eļļa. Bet par to gleznošanas tehniku gan ir kaut kas jāzina. Garām ejot, varbūt liekas – nekas, bet apakšā ir daudz zināšanu. Tur ir sava kompozīcija, savi likumi,” viņa stāsta.
Drīzumā zeltītus kokgriezumus atgūs arī kolonnu pamatnes. „Te, uz sola, jau var redzēt 22 kokgriezumus, ko mums palīdzējis veidot Amatniecības vidusskolas skolotājs Māris Liepa. Tāpat mums šogad projektā ir ieejas portāls uz kanceli. Burtiski šodien atvedām restaurētās detaļas, un līdz septembra beigām mēģināsim uzstādīt,” izrāda Grīnfelds.
Ieejas portāls vedīs uz aizpērn restaurēto kanceli, kurā neticami smalku un bagātīgu kokgriezumu vidū iestrādātas arī eņģeļu sejiņas, ko Latvijas Radio pirms diviem gadiem redzēja topam Rīgas Amatniecības vidusskolā.
„Mums vajadzēja sešas, bet bija izgrieztas kādas 20. Mums bija iespēja izvēlēties pašas labākās, un tur nu tās ir aplūkojamas. Tie ir mācekļu darbi. Arī eņģelīšu spārni un lielās akanta lapas ir Amatniecības skolas darinājums,” stāsta Grīnfelds.
Tuvāko gadu lielais darbs būs pilnībā atjaunot baznīcas altāri visos trīs stāvos. Lestenes baznīcas atjaunošanas fondā atzīst, ka darbu gaitu pašlaik grūti prognozēt, jo nav skaidrības par tālāko finansējumu. Altārim varētu vajadzēt vēl apmēram 260 tūkstošus eiro. Tālāks sapnis ir atjaunot vareno ērģeļu prospektu, kuram daudz detaļu gājušas bojā. Grīnfelds atzīst – restaurācijas procesā pašlaik īsti nav iestājusies otrā elpa.
„Droši vien jāpiemin arī līdzekļu trūkums. Jo diemžēl zelts nemaksā maz. Kokgriezēju roku darbs arī nemaksā maz.
Pārējie darbi, tonēšana – tas viss prasa līdzekļus. Tā kā gaidām otro elpu, kādu providences vēsti, un varbūt atkal sāksies mazliet enerģiskāk tie darbi,” saka restaurators.
Baznīcas atjaunošanā aktīvi darbojas arī Lestenes draudze. Kā Latvijas Radio pastāstīja draudzes priekšniece Inguna Kokina, šogad izdevies tikt pie "Rietumu bankas" labdarības fonda atbalsta kanceles portālam, kura atjaunošanu līdzfinansē draudze un Tukuma pašvaldība. Fonds „Namejs” ziedojis diviem jauniem kroņlukturiem, bet trešā izgatavošanu privāti finansējis draudzes loceklis Harijs Frīdemanis.
