Ielu nosaukumi ne tikai latviešu, bet arī latgaliešu valodā ir viens no Latgales kongresā pieteiktās rezolūcijas priekšlikumiem, kas dzīvē varētu īstenoties apmēram pēc pieciem gadiem.
Šodien priekšlikumi nonākuši līdz pirmajai nopietnākajai diskusijai pie Saeimas deputātiem.
"Ja par rezolūciju runājam, tad pirmais un varbūt vienkāršākais ir novadmācības sadaļa kā priekšmets skolās un arī mediju jautājuma sakārtošana, jo pēc būtības, plānojot nākošā gada budžetu, ja tiek iestrādāts finanšu resurss vai arī tas tiek pārdalīts, mēs uzreiz varam šos soļus spert," norāda “Latgales simtgades kongresa” rīkotājs Edmunds Teirumnieks.
Daži deputāti diskusijās aicināja nošķirt kultūras un tautsaimniecības atbalstu, citi iebilda, ka viens reģions nav īpaši jāizceļ.
"Kolēģi, šeit ir drusku žanra krīze. Mums jāsaprot, par ko mēs runājam - par kultūras mantojuma problēmām vai Latgales tautsaimniecības attīstību? Neviena vārda par tautsaimniecības attīstību – kam tas jādara – valstij, kas šeit tika atzīmēta kā šī valsts – ļoti simboliski," saka Saeimas deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība").
Latgalieši uzsver, ka kongresa un rezolūcijas mērķis bija atkailināt Latgales reģionā sāpīgās problēmas.
"Es domāju, ka ir pēdējais laiks sasparoties un strādāt tā, lai mūsu bērniem būtu darbs Latgalē, lai viņiem nebūtu jāizbrauc prom, lai varbūt kāds no Rīgas atbrauktu, jo arī Rīga ir pārapdzīvota. Mums jāstrādā pie tā, lai mēs to dzīves vidi radītu tādu, kur katrs varētu lepoties un teikt – es Latgalē dzīvoju smukā," - tā Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Līvija Plavinska.
Iepriekš plašu rezonansi izraisījusī prasība oficiāli apstiprināt Latgales zilibaltzilo karogu šodien tiek saukta par mēģinājumu pievērst uzmanību Latgales problēmām kopumā.
"Starp deputātiem bija daļa tādu, kas, es domāju, ka saprata un arī iejutās, un pieņēma mūsu sāpi, bet ļoti liela daļa nesaprata un saistīja to kaut kā ar vēlēšanām," norāda Plavinska.
"Protams, ir svarīga arī Latgales valodas attīstība, un tas, ko varētu darīt Kultūras ministrija. Mēs varētu strādāt pie latgaliešu valodas mašīntulkošanas programmas. Arī kultūras pieejamība Latgalē ir svarīgs jautājums," uzskata Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība). "Mašīntulkošanas programma "HUGO" jau ir attīstības stadijā, un ideja par latgaliešu valodu radās pēc Latgales kongresa."
Kongresa rezolūcijā izteiktos priekšlikumus turpinās skatīt pēc pašvaldību vēlēšanām.
