"Bija jauki. Arī caur ekrānu ir vienmēr prieks satikt Latvijas stāstniekus visās Latvijas malās, ieraudzīt viņu acis un galvenais – sadzirdēt viņu stāstus," kopā pavadīto laiku atceras filozofe, folkloriste un Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna.
VI Latvijas stāstnieku konference noturēta, piedomājot par ilgstpējīgas attīstības mērķiem un pāreju no nemateriālā kultūras mantojuma jēdziena uz dzīvā kultūras mantojuma jēdzienu. Stāstam šeit esot liela nozīme, jo stāsts iedzīvina lietojumā vērtības.
Apcerot konferences norises formātu – tiešsaistē – un tās nozīmēm ietilpīgo nosaukumu, viņa aicina nepretstatīt vērtību un ērtību, jo ērtība ir vērtība: "Tradicionāla kultūrā funkcionālai lietai ir liela vērtība. Ja tavs cirvītis ir funkcionāls un ērts tev rokai, tev ir ērti strādāt, tā ir milzīga vērtība. Ja tu ej svētceļojumā un tev ir ērti apavi, tad tev ir cerība aiziet." Tā nu šoreiz, izmantojot mūslaiku komunikācijas rīkus, izdevies sasniegt daudz lielāku interesentu pulku.
Ar lielu gandarījumu Mellēna piemin Teiku zemes Zviedrijā ("The Land of Legends") direktores Tīnas Vinteres (Tine Winther) devumu – viņa dalījās gan ar stāstu, gan ar pieredzi, kā veidot stāstnieka priekšnesumu dialogā ar mūziķi. Apskatīt brīvību kā vērtību piekrita filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane. "Šobrīd situācijā, kurā mēs dzīvojam, nav saprotams, kādā intonācijā runāt par brīvību. Jo, no vienas puses, tas it kā ir pašsaprotami, no otras puses – vai mēs protam lietot savu brīvību ar cilvēka cieņu un tādām lietām? Skaidrītei bija ārkārtīgi dziļa lekcija par šo. Tas man likās fantastisks pienesums," bilst Mellēna. Savukārt filoloģijas doktore Angelika Juško-Štekele pievērsusies Latgales stāstam par attieksmes veidošanos pret veciem cilvēkiem, iezīmējot visu gammu – no cieņas līdz ragutiņām un mežam.
Konferences materiāli ar laiku būs pieejami Latvijas Stāstnieku asociācijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājaslapā.