Viņa uzsvēra, ka tieši šis ir viens no iemesliem, kāpēc pilsētas tik ļoti cīnās par iespēju būt kultūras galvaspilsētai. „Tā ir reklāma, ko jūs iegūstat (..) Tā interese būs, ja mums pašiem būs interesanti,” teica Rozenberga. Tiesa, lai šo iespēju izmantotu pilnībā ir nepieciešams daudz strādāt un ieguldīt spēka un pūles.
Sajūta, ka svētki pamazām aiziet savu ceļu, radās jau ceturtdienas vakarā, kad sākās pirmie „Rīga 2014” pasākumi. „Šodien jau viss iet savu gaitu,” atzīst Rozenberga.
Tomēr kopumā svētku organizēšanā ir ieguldīts milzīgs darbs. Ja pirms pieciem gadiem darbu svētku rīkošanā sāka divi cilvēki, tad tagad jau var runāt par 12 000 cilvēku līdzdalību. Tātad, piecu gadu laikā tika organizēta viena gada programma. „Kad gads būs beidzies, tad būs saprotams, ko mēs darījām (..) Tas ir visu mūsu notikums,” saka Rozenberga.
Viņa stāsta, ka programmas mērķis ir nodrošināt un sagatavot ko interesantu un vērtīgu katram interesentam. „Ņemiet mūsu programmu un iepazīstieties paši. Mēs esam gatavojuši programmu tādu, lai katrs tajā ko atrastu (..) Mums ir domāts tā, lai katru nedēļu būtu ko piedāvāt,” norāda Rozenberga.
Tāpēc daļa kultūras jautājumu būs par dzīves neizdibināmajiem jautājumiem. Piemēram, kāda ir dzīves jēga. Citi pasākumi būs veltīti dzintaram, bet vēl citi būs kā kultūras izdzīvošanas komplekts. Tie aptvers senču gudrības un zinības, kas interesanti varētu būt jaunākajai paaudzei.
Kā ziņots, Rīga, būdama Eiropas kultūras galvaspilsēta, šajā gadā piedāvā līdzdarboties vērienīgā kultūras programmā. Tās sagatavošanā un īstenošanā visa 2014.gada garumā ir iesaistīti vairāk nekā 12000 dalībnieku no teju simt dažādām kultūras institūcijām, valsts un pilsētas kultūras iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā piedalās vairāk nekā 1900 radošo mākslinieku.
