Runājot par māksliniecisko vīziju, kas pieder māksliniekam Kristapam Ģelzim, kuram ir ideja pārkrāsot šo māju melnu, lai radītu fonu, kas uzdotu jautājumu ikdienā, ko mēs darīsim ar šo ēku tālāk,” diskusijā Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras” pavēstīja „Rīga 2014” tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe.
Viņš uzsvēra, ka, atverot Stūra māju apmeklētājiem, kultūras galvaspilsētas projekta autori vēlas atdzīvināt sabiedrībā diskusiju par to, ko darīt ar 20.gadsimta vēsturi un tās atstāto mantojumu nākotnē.
Mājas pārkrāsošanu melnā krāsā VNĪ vadītāja Baiba Strautmane nodēvēja par provokatorisku, bet interesantu risinājumu.
Tas noteikti būtu sabiedrībai uzdodams jautājums. Ko sabiedrība par to teiktu? Ja tas ir īslaicīgs projekts, tas būtu interesants risinājums, jo, iespējams, ir vajadzīgas zināmas provokācijas sabiedrībā, lai sabiedrība sāktu domāt,” atzina Strautmane.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir jādomā par to, kā ēku pēc tam atkal savest kārtībā, kas nākotnē to lietos un kādas būs nepieciešamās investīcijas.
Pašlaik starp VNĪ un Kultūras ministriju (KM) notiek sarunas par ēkas turpmāko likteni, un, pēc Strautmanes vārdiem, pašlaik tiek aprēķināti nepieciešamie līdzekļi muzeja izveidei. Viņa cer, ka šī gada laikā būs zināms ēkas liktenis.
Ar KM esot vienošanās par ēkas atjaunošanu, un, visticamāk, daļa ēkas – pagrabstāvs un 1.stāvs - tiks izmantota muzeja vajadzībām. Strautmane arī piebilda, ka sliktās auras dēļ tā līdz šim nav bijusi pievilcīga valsts institūciju izvietošanai. Savukārt muzeja izveide varētu slikto auru noņemt, jo tādējādi nams tiktu nedaudz atdzīvināts.
Līdz šim ēkas atjaunošanu kavējis finansējuma trūkums. Tā kā Stūra māja tiks atvērta apmeklētājiem no 30.aprīļa līdz 30.oktobrim kā daļa no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem, esošā finansējuma ietvaros tiks sakārtoti inženiertīkli, kanalizācija un ūdensvads.
Savukārt arhitekte Evelīna Ozola, diskutējot par nama nākotni, norādīja, ka pret to jāizturas cieņpilni un nevajadzētu izveidot tajā atrakcijas vai, piemēram, viesnīcu. Viņa izteica ierosinājumu piedāvāt ēku jauniešu nometnēm.
Tikmēr LPSR VDK pēdējais vadītājs Edmunds Johansons sprieda, ka ēkā varētu izveidot muzeju un „specifisku viesnīcu ar tā laika garu”, taču muzejs un īres dzīvokļi, pēc viņa domām, gan nebūtu savienojami. Viņaprāt, daudz pievilcīgāks būtu Represīvo orgānu muzejs.
Savukārt Grūbe pieļāva iespēju Stūra mājā izveidot radošo industriju centru.
Pilnu raidījumu skatieties LTV mājas lapā!
