Kopumā izsaukumu skaits par trokšņošanu Rīgā gan šogad, gan pērn ir diezgan līdzīgs, un, pēc pašvaldības policijas teiktā, situācija nav būtiski mainījusies.
Pērn visa gada laikā izsaukumu par trokšņošanu bija pāri par desmit tūkstošiem, bet šogad to ir gandrīz astoņi tūkstoši.
Bet ir viena būtiska atšķirība – pērn pašvaldības policija par trokšņošanu sodīja gandrīz 400 privātpersonas un 37 uzņēmumus, bet šogad nevienu, jo Satversmes tiesa to ir aizliegusi. Līdz ar spriedumu Rīgā ir izvēle - vai nu troksni mērīt ar sertificētu mēraparātu, vai arī nedarīt neko. Šobrīd Rīgas pašvaldības policija būtībā izvēlējusies otro ceļu.
“Cilvēki, zinot, ka šis Satversmes tiesas spriedums atcēlis [Rīgas domes noteikumus par trokšņošanu], vienkārši zvana uz policiju. Mēs braucam vai zvanām, un ar kaimiņiem runājam, un lūdzam pārtraukt to trokšņošanu. Parasti tas darbojas. Ar juridiskām personām diemžēl Rīgā, kā pierāda prakse, tas nestrādās un nepalīdzēs. Ja viņi negrib ievērot, viņi neievēros,” norāda Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Igors Jaunrodziņš.
VARAM piedāvātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā
1671.1. pants. Trokšņošana
Par trokšņa radīšana ar savu balsi vai rīcību, kā arī trokšņa pieļaušanu, ko rada personas valdījumā esošs skaņas avots, neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi vai traucē akustisko saziņu apkārtējām personām dzīvesvietā (mājoklī), iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbu, bet nav uzskatāms par sīko huligānismu, kā arī nav saistīts ar satiksmi, un darbībām vai pasākumiem, kas saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, – fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro.
Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts laikā, no pulksten 22.00 līdz 06.00, -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt eiro.
"Pāraudzinātie" trokšņotāji
Pašvaldības policija stāsta, ka vairākas kultūras un izklaides iestādes esot "izaudzinātas" un vairs īpašas galvassāpes nesagādā. Tai skaitā bāra "Just" īpašnieks SIA "IRIDEJA3", kura Satversmes tiesā apstrīdēja līdzšinējo kārtību Rīgā.
Tāpat arī labus vārdus pašvaldības policija teic par Kaņepes Kultūras centru. “Mēs beidzot satikāmies gan ar Rīgas domi, gan Rīgas pašvaldības policiju, un mēs atradām kompromisu. Viss ir kārtībā,” stāsta centra vadītājs Dāvis Kaņepe.
Tagad kultūras centra durvis naktī tiek aizslēgtas ātrāk, nekā daži viesi to vēlētos, tāpat arī vēlā vakarā netiek rīkoti improvizēti pasākumi centra iekšpagalmā. Tiek domāts arī par citām metodēm, kā noslāpēt skaņu bijušajās mūzikas skolas telpās. Katrreiz, kad centrā notiek kāds skaļāks pasākums, ar īpaši izgatavotiem matračiem logu izmēros tiek aiztaisīti visi deju un pasākumu zāles logi. [Matrači] blīvi nospiež [logus], un ārā vairs neko nedzird,” skaidro Kaņepe.
LTV raidījums "Kultūršoks" kādā piektdienas vakarā devās Vecrīgā, lai ar speciālu mērierīci noskaidrotu situāciju. Visiem raidījumā veiktajiem mērījumiem ir tikai un vienīgi indikatīva nozīme, un tie neļauj apgalvot, ka kāds pārkāptu likumu. Ikviens mērījums jāveic pie aizvērtiem logiem, un daudzviet tad trokšņu līmenis nepārsniedz normatīvos noteikto. Taču pretēja aina atklājas, kad raidījuma komanda mēra trokšņa līmeni telpā blakus bāram "Just", kur trokšņa līmenis pārsniedz guļamtelpās atļautos 30 decibelus. Bāra īpašnieks "Kultūršokam" neatbildēja nedz klātienē, nedz rakstiski.
Grib sodīt bez brīdinājuma
Pēc Satversmes tiesas sprieduma sarosījusies ir arī atbildīgā ministrija, aprīlī izveidojot darba grupa par trokšņu normatīvo regulējumu. Tās sastāvā ir 31 persona, taču tajā nav neviena no kultūras vai izklaides iestādēm, bet gan lielākoties policisti un pašvaldību pārstāvji, kā arī ministriju ierēdņi. Šobrīd darba grupa vētī gandrīz identisku normu, ko atcēla Satversmes tiesa, proti, sodīt hipotētiski varēs ikvienu, ja vien kaimiņš izsauks policiju.
Pašreizējā likumprojekta versija paredz, ka par trokšņošanu, "ja tas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi vai traucē akustisko saziņu apkārtējām personām", nakts laikā nebrīdinās, bet uzliks reālu naudas sodu.
Fiziskajām personām sod paredzēts no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 4 300 trīssimt eiro.
Darba grupas vadītāja nespēj paskaidrot, kāpēc piemērots tieši šāds soda apmērs. “Es nevaru komentēt, kāpēc ir izvēlēts vai piedāvāts šāds risinājums, bet skaidrs, ka tas ir priekšlikums. Tas vēl nav oficiāli kaut kur iesniegts,” piebilst VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Ministrijas piedāvātos grozījumus atbalsta. It sevišķi tajās, kurās līdzīga norma, arī pēc Satversmes tiesas sprieduma, joprojām ir ierakstīta. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) šādā subjektivitātē nesaskata arī korupcijas riskus: "Mēs varam, protams, taisīt objektīvus mērījumus, kas mums varbūt maksās miljonus, un tad iekārtas iegāde un tā tālāk, un tā tālāk. Es domāju, tur ir lielāks korupcijas risks, nekā vienkārši tikt galā ar problēmu, kas ir problēma."
Kultūras centru bažas un ierosinājumi
Ne visi uzskata, ka piedāvātā redakcija ir solis uz priekšu. Juriste, kuras vadībā tika izstrādāta minētā sūdzība Satversmes tiesai, norāda - gadījumā, ja priekšlikums gūtu Saeimas atbalstu, viņa atkal varētu tikties ar valsts pārstāvjiem Satversmes tiesā. “[Ierosinātajos grozījumos] pat nav norādīts, ko nedrīkst darīt! Te ir ietverti ļoti neskaidri formulējumi, kas iedzīvotājiem un arī uzņēmumiem nedos jebkādus skaidrus rīcības soļus, kas ir jāievēro,” norāda advokātu biroja “FORT” zvērināta advokāte Ramona Miglāne.
Laikā, kad Rīgā bija spēkā šī subjektīvā norma par trokšņošanu, bijuši gadījumi, kad viena kaimiņa dēļ nācies slēgt kafejnīcu.
Festivāla "Skaņu mežs” organizatori savulaik Miera ielā bija izveidojuši kafejnīcu "Taka”, taču to slēdza pēc vairākkārtējiem pašvaldības policijas reidiem pat pirms vienpadsmitiem vakarā un vairākiem administratīvajiem sodiem.
""Skaņu mežs” strādā ar skaņu tās interesantākajās izpausmēs, kas šajā gadījumā droši vien arī bija tas traucējošais. Tur jau nemērīja nekad neko, jo nevajadzēja mērīt to skaļumu [tolaik]. Līdz ar to tas kļuva traucējoši un nospiedoši un, strādājot ar skaņu, agrāk vai vēlāk tas kļuva skaidrs, ka vietā nav attīstības iespējas,” norāda "Skaņu meža” vadītājs Viestarts Gailītis. Šobrīd kafejnīca darbību atjaunojusi.
Piedāvātie grozījumi varētu izjaukt arī to līdzsvaru, kuru šobrīd ir atradis Kaņepes Kultūras centrs. "Forši būtu, ja ir vienkārša iespēja pārņemt praksi, kāda ir Romā vai Amsterdamā, ka trokšņošanas ilgums ir sezonāli sadalīts. Ziemā, protams, desmitos visi beidzam un ejam mājās, savukārt Romā vasaras sezonā ir atļauts cilvēkiem atrasties laukumos, ielās un kafejnīcās līdz diviem naktī," iesaka Kaņepe.
Un var jau arī domāt plašāk - nevis tikai, kā ierobežot, bet veicināt kvalitatīvu mūzikas atskaņošanu un pilsētvides radīšanu. Uz to aicina arī Lielās ģildes iemītnieki, kuriem gadiem jāsadzīvo ar apkārtesošajām kafejnīcām un bāriem. “Mums diemžēl tā kultūra ir tāda, ka mums šķiet - jo skaļāk mums kaut kas skan, jo vairāk cilvēku uz turieni nāks. Es personīgi no šādām vietām izvairos. Man ir liela sāpe par savu mīļo pilsētu Jūrmalu, kur vasarā Majoros nav, ko darīt, jo man neinteresē sēdēt kādā no kafejnīcām un klausīties trīs apkārtējo kafejnīcu mūziku," pieredzē dalās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis Edgars Saksons.
