Institūtā norāda, ka vairāku Eiropas valstu, tostarp, Lielbritānijas, Lietuvas, Īrijas, piemērs liecina par to, ka Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršana pilsētām veicina tūrisma pieaugumu šajās pilsētās un reģionos, vairo kultūras pieejamību un dzīves kvalitāti.
LI veiktajā aptaujā šogad noskaidrota kultūras producentu attieksme pret šādu ideju. Pēc aptaujas 35 Latvijas kultūras un radošo industriju profesionāļi iesniedza KM lūgumu šādu ideju par statusa nodibināšanu apspriest un īstenot.
LI un LPS pārstāvji ir pārliecināti, ka Latvijas kultūras galvaspilsētas statuss būtu lielisks instruments Latvijas kultūras un identitātes stiprināšanai, reģionālajai attīstībai, Latvijas pilsoņu piederības veicināšanai, kā arī pozitīvs stimuls pašvaldībām redzēt kultūras un radošo industriju iespējas sava novada izaugsmei.
„Iniciatīva ir apsveicama, it īpaši ņemot vērā pozitīvo radošo sacensību un izpratni par kultūras lomu pilsētu izaugsmē ilgtermiņā, ko novērojām, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014. gadā,” uzskata kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
“Vienlaikus jāņem vērā, ka jebkuras iniciatīvas veiksme lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību aktivitātes un vēlmes izcelt kultūras procesus kā savas pilsētas attīstības virzītāju, lai to nodrošinātu, jābūt arī pašvaldību vēlmei ieguldīt finanšu resursus. Kultūras ministrija aicina LPS padziļināti izdiskutēt šo jautājumu ar pašvaldībām un ir gatava iesaistīties idejas attīstīšanā kopā ar Nacionālo kultūras padomi un Latvijas institūtu,” rosina Melbārde.
