“Šis dzejolis ir lūgsna par visiem dzīves pabērniem, izteikta viņu valodā. Ko nozīmē “b**ģ”? Tas nozīmē – “m**ka”. Jaunākajā Bībeles tulkojumā vārdi "m**ka, m**cība" lietoti kā stilistiski neitrāli vārdi, nevis kā lamu vārdi. Otrkārt, mākslai un estētikai nav nekāda sakara ar morāli,” sacīja Rokpelnis.
Arī skandālā iesaistītā ĀVĢ latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka apšaubīja to, vai pastāv kāds māksliniecisks teksts, kura interpretācija var samaitāt jaunatni. Ratinīka stāstīja, ka, nododot bērnu vērtējumam Krivades dzejoli „Ō”, vēlējusies izcelt tā bībelisko motīvu un mūsdienu leksiku.
Caur savdabīgo Kalna sprediķa interpretāciju skolotāja vēlējusies runāt par to, ka cilvēkmīlestība ir svarīgāka par veidu, kādā tā tiek izpausta.
Ratinīka atzina, ka pieļāvusi metodoloģisku kļūdu, iedodot skolēniem dzejoli un klāt nepierakstot ne darba uzdevumu, ne vērtēšanas kritērijus, kas arī izraisījis skolēna vecāku neizpratni.
Savukārt skolas direktore Ināra Gaile dzejoļa saturu atzina par netikumīgu un izteica atzinību vecākiem, kas jautājuma noskaidrošanai vērsušies pie direktores, nevis rakstījuši tviterī. Gaile solīja jautājumu risināt likumā noteiktajā kārtībā.
“Es aizsvilos par to, ka tika piesaukts likums, kas atver durvis situācijai, kurā skolotāji, kas ir mazāk pārliecināti par sevi, baidīsies runāt par kaut ko izaicinošu,” lēmumu publiskot notikumu sociālājos tīklos komentēja Ratinīka.
ĀVĢ mācību pārzine un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga pārmeta Ratinīkai nepārdomātu mērķauditorijas izvēli.
“Ja jūs man prasāt, vai par šo dzeju vispār runāt, tad, jā, protams, bet man liekas, ka jābūt mazliet sociāli nobriedušākam cilvēkam, uz ko tas vērsts. 12.klasē nekādu šaubu nebūtu," vērtēja Vanaga.
“Man ir tāda sajūta, ka visi normālie cilvēki jau saprot un smejas, tāpat kā es. Un ar tiem pārējiem man nav īpašas intereses runāt,” - tā par notiekošo izteicās pati dzejoļa autore Agnese Krivade.
Likums ir, bet vadlīniju trūkst
Skandalozā situācija varēja izveidoties tāpēc, ka Izglītības satura centrs vēl nav izstrādājis tikumiskās audzināšanas vadlīnijas, kam jāparedz mehānisms, kā īstenot dzīvē jūnijā veiktos grozījumus Izglītības likumā.
Trīs mēnešu laikā Valsts izglītības satura centram bija jāapzina nevalstiskās organizācijas (NVO), kas vēlas piedalīties vadlīniju izstrādē. Taču, kā paskaidroja centra pārstāve Ineta Upeniece, neviena organizācija netika meklēta: “Ja NVO vēlējās iesaistīties, tad tā to ir darījusi. Mēs šīs ieinteresētās institūcijas 22.oktobrī aicināsim uz sarunu, lai runātu par konceptu. Šajā brīdī darba grupa nav izveidota."
Valsts izglītības satura centrs vadlīniju projektu, kas līdz nākamā gada jūnijam jāapstiprina valdībai, sola izstrādāt un apspriest līdz gada beigām. Savukārt starpministriju darba grupa tiks veidota tikai nākamā gada sākumā.
Savu sašutumu par šādu projekta attīstības gausumu pauda Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”). Viņasprāt, pirmajai organizāciju sapulcei jau vajadzēja būt notikušai.
Stepaņenko, tāpat kā Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), kurš pats pirms dažiem gadiem tika pieķerts lietojam necenzētu leksiku domes sēdes laikā, slavēja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktori par likuma ievērošanu. Tam gan, iespējams, ir politisks segums, jo ģimnāzijas direktores Ināras Gailes dēls Raimonds Gailis ir “Saskaņas” biedrs un Rīgas domes deputāts.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atzina - pat ja ministrija vēlētos, vadlīniju izstrādi būtiski paātrināt, tā nespēj.
Taču starpposms no likuma grozījumu veikšanas līdz vadlīniju apstiprināšanai var skolās radīt vēl daudz neskaidrību.
“Baidos, ka vienā daļā skolu tas apslāpēs jebkādu skolotāju vēlmi būt radošiem un uzņemties iniciatīvu. Bailes nav labākās emocijas, kādās dzīvot un organizēt mācību vidi,” pauda ministre.
Ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau iepriekš, reaģējot uz sabiedrības sašutumu par Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā notikušo incidentu, atgādināja, ka konkrētu mācību līdzekļu izmantošana mācību stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība.
Pirms tam Rīgas mērs Nils Ušakovs vēstulē izglītības un zinātnes ministrei lūdza paust viedokli, vai šādu leksiku drīkst izmantot mācību procesā. Vienlaikus Rīgas mērs uzdeva pašvaldības Izglītības departamentam pārbaudīt, vai galvaspilsētas skolās izmantotie mācību līdzekļi atbilst izglītības standartā noteiktajam.
