Tuvojoties Roberta Mūka simtgadei, bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 19 gadiem tika aicināti piedalīties radošo darbu konkursā, kura tēma bija „Iztēle ir realitāte”. Konkurss jau septiņpadsmito reizi aicināja skolēnus iepazīst Roberta Mūka radošo daiļradi un pašiem rakstīt.
Par aktivitāti konkursā pastāstīja Roberta Mūka muzeja Galēnos vadītāja Gita Palma: „Šogad ir 193. Tas nav pats lielākais skaitlis, iepriekšējos gadus ir bijuši 400 un pat vairāk. Tā ir gan Latgale, gan Vidzeme, gan arī Kurzemes, no visām Latvijas malām sūtīti darbiņi.”
Konkursa tēma katru gadu ir kāda Roberta Mūka atziņa. Šogad skolēnu iedvesmu rakstīt palīdzēja veicināt Mūka filozofijas grāmatas nosaukums „Iztēle ir realitāte”. Skolēni rakstīja dažādās formās: bija esejas, pasakas, teikas, dzeja un arī dienasgrāmatu ieraksti. Darbi tika vērtēti piecās klašu grupās.
„Kas mani pārsteidza, ka mazi bērni aizdomājās par eksistenciālām lietām. Protams, Roberts Mūks bija izcils un dziļš domātājs, ne vienmēr ērts, pieņemts un saprasts. Bet tas loks ir plašs – gan no ikdienišķām lietām, no skaidrojumiem, kas ir iztēle un īstenība, līdz ļoti dziļām pašrefleksijām, līdz ļoti dziļām analītiskām pārdomām visās vecuma grupās,” pastāstīja viena no žūrijas pārstāvēm Ieva Zepa.
Desmitās klases skolnieks Justs Liepiņš no Madlienas vidusskolas konkursā piedalās jau otro gadu. Viņš atzina, ka viegli nebija.
Savukārt 11. klases skolniece Sofija Zālīte no Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas savu darbu konkursam sūtīja pirmo reizi. Jaunieti interesē teoloģija un filozofija, un pateicoties konkursam, uzzināja arī ko vairāk par Robertu Mūku.
„Ļoti daudz ko uzzināju, nebiju pirms tam zinājusi, bet skolotāja ieintriģēja, iepazīstināja ar viņa darbiem. Viņš ir ļoti interesants kā personība, bija savdabīgs, noslēgts, ļoti radošs, ar saviem uzskatiem,” sacīja Sofija.
Aglonas Katoļu ģimnāzijas skolēni ir regulāri konkursa dalībnieki, pastāstīja sākumskolas skolotāja Ināra Daukšte. Šogad šīs skolas trešās klases skolniece Denīze Valaine savā vecuma grupā ieguva pirmo vietu.
„Ir jāmudina, jo nekas pats no sevis nenotiek. Kā sākumskolas bērniem nav iespējams apsēsties un vienā dienā uzrakstīt. Tas ir ilgstošs process. Mēs liekam pa kripatiņai, pa gabaliņam visu kopā un tad veidojam. Tāpat ir arī ar lasīšanu: ja nemudināsi, neiesaistīsi, neieinteresēsi… Mēs visa klasīte piedalāmies lasītāju žūrijā,” pastāstīja Daukšte.
Galēnos liels nopelns Roberta Mūka vārda popularizēšanā un muzeja veidošanā ir Martai Bindukai, kura jau septiņpadsmito reizi lasa un vērtē iesūtītos darbus.
Binduka secinājusi, ka ar katru gadu iesūtītais kļūst arvien kvalitatīvāks: „Bija darbi, kuros lasot gribējās raudāt, kā bērni var rakstīt par māti ar milzīgu mīlestību, tik emocionāli, dzīvi, par savu māju, par dzīvniekiem, bija tādi darbi par globālām lietām. Un kas ļoti uzrunāja un bija smagi lasīt tos darbus, tā bija kara, miera tēma.”
Galēnos ir jūtama Roberta Mūka klātbūtne. Roberts Mūks ir tas, ar kura vārdu šobrīd daudziem Latvijā ir arī zināmi Galēni.
„Te viņš dzīvo, un, ja mēs uzkāpjam augšā viņa ekspozīcijā, tad klātbūtne ir ļoti sajūtama. Tur pat viņa tabakas smārds ir saglabājies,” sacīja Binduka.
Nākamais ir Roberta Mūka simtgades gads, kad radošo darbu konkurss tiks izsludināts jau janvārī.
